Vēsturnieks Tumans: Intelektuālais potenciāls krītas

Nez vai. Intelektuālais potenciāls laikā un sabiedrības formācijās nemainās. Mainās vienīgi pārvaldes veids un prakse.

Var tikai piekrist rakstā izteiktam novērojumam. Tomēr ir jautājums: Kāpēc vēsturnieks nav ievērojis, ka pēcpadomijas latviešu vēsturnieki ir iesaldējuši latviešu vēsturi nebijušā antikvariātā? Kāpēc latvieši nezin, ka senā Jersika bija to laiku baltu nosaukums Jeruzalemei, un ka ķeceri ir vārds kristiesiem katāriem vai katedriem, kuri bija galdnieki, kas nodarbojās ar krēslu darināšanu? Kāpēc neviens vēsturnieks nav protestejis pret tā saukto 'tradīciju'' izsmiet ķecerus?

Cik var par vienu un to pašu?

Par ko vispār Tumana kungs te raud? Kad tika atgūta neatkarība, bijušie padomju vēsturnieki pārkrāsojās, padzina no sava vidus ''krievus'' un partkoma vietā sāka klanīties nacionālradikāļiem. Padomju sistēma vēsturē, kur visus labumus par nekā nedarīšanu saņem saujiņa korifeju, uzdodot par savu nopelnu ''neģeru'' pētījumus, saglabājas joprojām. Vienīgā atšķirība - padomju laikos vēsturniekam bija sociālās garantijas un statuss, bet tagad nav nekā. Kāda makarona pēc lai kāds ietu mācīties vēsturi, nebūdams garā vājš, ja jau pirmajā vēstures studiju gadā viņš redzēs, ka visu nosaka nauda un pielīšana kādam E.J., kurš par naudu izdarīs visu, diplomu var dabūt nekā nedarot, bet Tumana kungu fakultātē tur tikai tāpēc, ka citu antīkās vēstures lektoru Latvijā vairs neatrast. Tā vietā lai vaidētu, ieteiktu kungam T. paskatīties apkārt savā vēstures cunftē, kur visi strādā otrajā darbā, jo ar Dr. grādu maksā tikai minimālo, vienlaikus graužot kolēģus bezjēdzīgās intrigās.