Viņa atzina, ka ir interpretējams, vai 83% ir maz vai daudz. Viņķele sacīja, ka tam visam pāri vēl ir Latvijā valdošais uzskats, ka tā jau ir tikai statistika un tā var būt arī kļūdaina. Viņa norādīja, ka zemāks atalgojums ietekmē sieviešu pensijas apmēru nākotnē.
Lūkojoties Eiropas kontekstā, lai arī Latvijā nav augstākās atšķirības starp atalgojumiem dzimumu ziņā, tomēr, salīdzinot ar citām valstīm un vidējo radītāju Eiropas Savienībā, tā esot pietiekami būtiska, norāda ministre.
Galvenās atšķirības varot redzēt, aplūkojot valsts sociālo apdrošināšanu veicēju portretu, kas atspoguļo precīzi atšķirības. Vidējais vecums iemaksu veicējiem ir 41,5 gadi. Nedaudz vairāk iemaksas veicot sieviete. Turklāt vidējā apdrošināšanas iemaksu alga sievietēm ir zemāka nekā vīriešiem.
Kā atklāja Viņķele, skatoties vidējo apdrošināšanas algu pēc personas dzimuma un vecuma, atklājas atšķirības, turklāt tai ir tendence palielināties pēc 29 gadu vecuma.
"Ar skaitļiem apliecinām apgalvojumu, ka sievietes pārsvarā strādā zemāk atalgotajās nozarēs," diskusijā atzina Viņķele. Viņa arī sacīja, ka Latvijā uz pusi vairāk darba devēji ir tieši vīrieši, taču, aplūkojot izglītības aspektu, sievietes vairāk ir ieguvušas augstāko izglītību, bet vīriešiem prioritāra vairāk ir profesionālā izglītība.
Viņķele klāstīja, ka finanšu nozarē speciālistu sadaļā dominē sievietes, tāpat arī tirdzniecībā, valsts pārvaldē. Tikmēr būvniecības nozarē nodarbinātībā dominē vīrieši.
Jau vēstīts, ka ceturtdien Labklājības ministrija rīkoja diskusiju Vīrietis. Sieviete. Samaksa. Vai iespējama vienlīdzība?, lai rastu izskaidrojumu tam, kādēļ sievietes Latvijā par to pašu darbu saņem līdz pat 18% mazāku atlīdzību nekā vīrieši, un runātu par stereotipiem, kuru dēļ sieviete darba tirgū atrodas nevienlīdzīgā pozīcijā ar pretējā dzimuma pārstāvjiem.
Diskusijā piedalījās arī bankas Citadele valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis, portāla draugiem.lv pārstāve Santa Līce-Krūze, kā arī personālvadības speciālisti, karjeras konsultanti, juristi, Augstākās tiesas pārstāvji, Centrālās statistikas pārvaldes, arodbiedrību, ministriju un citu iesaistīto pušu speciālisti. Diskusiju vadīja politikas pētniece Iveta Kažoka.
Kā ziņots, pētot sociālo iemaksu veicēju algas, LM noskaidrojusi, ka sieviešu vidējā alga ir 383 lati, savukārt vīriešu - 457 lati. Turklāt sievietēm iemaksu alga ir zemāka visās vecuma grupās, tātad visas dzīves garumā.
Secināts, ka vislielākā darba samaksas atšķirība starp sievietēm un vīriešiem Latvijā vērojama finanšu starpniecībā banku sektorā, kur sievietes vidēji saņem tikai 61% no vīriešu algas. Tāpat būtiskas darba samaksas atšķirības ir vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, kur 2012.gadā sieviešu vidējā darba samaksa bija tikai 73% no vīriešu vidējās darba samaksas.
Atšķirīgs ir arī amatu līmenis, kādos sievietes un vīrieši strādā. Vīrieši veido procentuāli lielāku likumdevēju, vecāko amatpersonu un vadītāju skaitu nekā sievietes, savukārt vairāk nekā piektdaļa strādājošo sieviešu ir nodarbinātas pakalpojumu un tirdzniecības jomā.
Atšķirīgs ir arī amatu līmenis, kādos sievietes un vīrieši strādā. Vīrieši veido procentuāli lielāku likumdevēju, vecāko amatpersonu un vadītāju skaitu nekā sievietes, savukārt vairāk nekā piektdaļa strādājošo sieviešu ir nodarbinātas pakalpojumu un tirdzniecības jomā.
"Zemāki ienākumi un mazākas sociālās iemaksas nozīmē mazākas pensijas sievietēm nākotnē, kas savukārt rada lielākus nabadzības riska draudus," uzsver LM.