Vienlaikus vēlamies uzsvērt, ka balsojums neattiecas tikai uz valodu. Referendums ir cīņa par varu, un Latvijas pilsoņiem būs jāatbild, kādu Latviju turpmāk vēlamies redzēt.
Līdzšinējā integrācijas politika devusi iespējas atsevišķiem grupējumiem pārskatīt Latvijas valstiskuma pamatus. Referendumā jāpiedalās ne tikai, lai paustu attieksmi valodas jautājumā un parādītu, ka "esam vairāk", bet arī lai nobalsotu pret kosmopolītisma un pārkrievošanas politiku.
"Pret" balsojuma mērķis ir latviska Latvija un tāda politika, kas katram Latvijas iedzīvotājam ļautu apzināties Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu. Divvalodības pārliecinošai noraidīšanai referendumā nozīme ir tad, ja spējam izdarīt pareizus secinājumus.
Divdesmit gadus daudzi politiķi, mediji un sabiedriskās autoritātes ir vairojušas vienaldzību un iluzoru apmierinātības sajūtu nacionālajos jautājumos. Kā brīnumlīdzeklis sludināta abstrakta integrācija, neatklājot skaidru tās mērķi un gala rezultātu. Ja nepratīsim panākt, ka ikvienas tautības Latvijas iedzīvotāji dedzīgi atbalsta latviešu valodas un kultūras attīstību, tad šim referendumam sekos citi.
Latvijas nākotnei dialogs tiešām ir nepieciešams. Bet tas nevar būt tālejošs, ja dialogā iesaistītie seko savstarpēji izslēdzošiem mērķiem. Referendumam jākalpo par nerakstītu vienošanos starp Latvijas politiķiem, medijiem, kultūras cilvēkiem un sabiedriskām autoritātēm - strādāt tā, lai latviska Latvija kļūst par virsmērķi iespējami vairāk cilvēkiem. Tikai pieņemot šo pamatu, var sākties īsta saliedētība dažādu tautību iedzīvotāju starpā.
* materiāls nav rediģēts [red.]