Kāda ir VNĪ bagāža, ko saņēmāt mantojumā no saviem priekšgājējiem? Vai veicat auditu, lai saprastu, kas tad īsti ir VNĪ pārziņā?
Pašlaik notiek telpu (īpašumu) audits, jo ir telpas, uz kurām gribētāji – potenciālie nomnieki – stāv rindā un var pat rīkot konkursu ar augšupejošu izsoli, bet ir arī tādas, uz kurām nav neviena pretendenta, un ir arī tādas, kuras vairāk atbilst apzīmējumam "grausts". Kopumā VNĪ apsaimniekošanā ir 455 ēkas, no kuru platības pašlaik ir tukši 24%. Tukšo platību īpatsvars ir mainīgs, tomēr daļa no tām ir tādā tehniskā stāvoklī, kas liedz tās iznomāt par jebkādu cenu. Jāņem vērā, ka neaizņemtajā kvadratūrā ietilpst arī neizmantojamas koplietošanas telpas. Tāpēc katra ēka jāskata atsevišķi. Vairums ēku no VNĪ pārziņā esošajām ir Rīgā, bet aptuveni 30% atrodas aiz galvaspilsētas robežām. Jārēķinās, ka bezīpašnieka manta – ēkas un zeme –, kas piekrīt valstij, arī nonāk VNĪ pārziņā un par to, kas ar to notiek tālāk, lēmumus pieņem ne tikai VNĪ vadība, bet arī valdība kopumā. VNĪ galvenais uzdevums ir valsts pārvaldes iestāžu nodrošināšana ar telpām un neizmantoto telpu iznomāšana pārējiem interesentiem. Kopumā no VNĪ telpām valsts iestādēm tiek iznomāti 75%, savukārt 25% ir citi nomnieki. VNĪ pārziņā nav A klases biroja telpu, kas pašlaik ir pieprasītas. Šobrīd galvenais uzdevums ir veikt katra īpašuma auditu, kas ļautu sagatavot atbilstošu apsaimniekošanas plānu. Aptuveni puse jau ir izvērtēta, un tiek strādāts pie potenciālā pasākumu klāsta, jo katrai ēkai ir savs dzīves cikls. Tiks veidots arī vienots reģistrs, kurā ļoti operatīvi būtu ietverta visa informācija par katru ēku elektroniski.
Kādu risinājumu redzat VNĪ tukšajām telpām situācijā, kad virkne valsts iestāžu vēlas jaunas ēkas, vecās paliek tukšas, bet nekustamo īpašumu tirgū optimismu nemana?
Jā, tā ir, ka valsts iestādes pārvācas uz jaunām telpām, bet iepriekšējās kļūst par VNĪ rūpju bērniem. Taču šo jautājumu risināšanai arī VNĪ ir izveidota. Tiesa, VNĪ nebūt nav vienīgais valsts īpašumu pārvaldītājs – apsaimniekotājs, jo ar tām pašām funkcijām nodarbojas arī citu ministriju pārziņā esošas kapitālsabiedrības. Protams, labprāt redzētu šo pārvaldnieku konsolidāciju uz VNĪ platformas, tomēr tas ir valdības – politiķu – lēmums. VNĪ ir saimnieka uzstādījums gan par peļņu, gan par valstiski svarīgu objektu rekonstrukciju un uzturēšanu. Tajā pašā laikā jārēķinās, ka valsts iestādēm lielākoties līdzekļi adekvātai esošo telpu uzturēšanai nav atvēlēti, tādējādi no šiem maksājumiem nevar veidot uzkrājumus mājas rekonstrukcijai atbilstoši mūsdienu prasībām. Savukārt no citām, galvenokārt privātstruktūrām iznomātām telpām ir gan jāgūst peļņa, gan jāspēj īstenot valsts kā īpašnieka uzstādījumus. VNĪ telpas iznomā un cenas nosaka atbilstoši valdības noteikumiem, nevis piemērojoties konkrētā potenciālā nomnieka vēlmēm, kā to var veikt privātais nekustamā īpašuma apsaimniekotājs, turklāt VNĪ telpu nomnieks tās nevar izīrēt vēl kādam trešajam, jo nomniekam telpas ir pārāk lielas. VNĪ ir valstij piederoša kapitālsabiedrība, kura operē arī ar aizņemto naudu no komerc bankām, tomēr pēc ES valsts iestāžu klasifikācijas sistēmas esam valsts pārvaldes iestāde ar visām no tā izrietošajām sekām. Jebkuri VNĪ ieguldījumi un saistības reflektē uz valsts budžetu – deficītu, tāpēc nevaram darīt visu, kaut reizēm būtu nepieciešama atsavināšana. Tas ir būtisks ierobežojumus, kāda nav privātajam. Arī kredītsaistību palielināšanai ir vajadzīga nevis tikai aizdevēja – bankas piekrišana, bet arī valdības lēmums.
Kuri projekti šobrīd ir uzmanības degpunktā?
Tā ir Rīgas pils rekonstrukcijas pirmā kārta, kurai jābūt pabeigtai jau nākamgad. Šim objektam būs arī II un III kārta, tomēr šo procesu kavē ne tik daudz jautājumi, kas saistīti ar būvniekiem, bet vairāk tas, ka nepieciešama arheoloģiskā un vēsturiskā izpēte, jāvienojas ar kultūras pieminekļu uzraugiem un mākslas ekspertiem. Piemēram, pils sienas klāj vairākas krāsu kārtas un ar speciālistiem jānonāk līdz slēdzienam, kura ir vēsturiski visatbilstošākā. Darīšu visu iespējamo, lai uz Latvijas simtgades svinībām 2018. gadā visā pilī rekonstrukcijas darbi būtu pabeigti. Otrs objekts, kas prasa īpašu pieeju, ir Jaunā Rīgas teātra ēkas renovācija un šī teātra vajadzībām piemeklēto pagaidu telpu piemērošana.
Īpašā statusā ir Daugavpils cietoksnis, kur ik gadu VNĪ rekonstrē kādu ēku. Izņēmums nav arī pērnais gads, kad tika izveidots izolators policijas vajadzībām, kā arī tika pabeigta divu vēsturisko ēku rekonstrukciju, kurās savu mājvietu rada Latgales policija.
VNĪ darbojas ar robežkontroles punkta Vientuļi būvniecības uzraudzību. Darbi ir jāpabeidz līdz šā gada beigām.
Tiek meklēti risinājumi ēkām Rīgas vēsturiskajā centrā, no kurām slavenākā ir tā dēvētā Stūra māja, kurā agrāk bija mājvieta VDK, arī citām ēkām, kas ir kultūras un vēstures pieminekļi.
Pilni interviju lasiet ceturdienas, 28.augusta, laikrakstā Dienas Bizness!