"Dīvaini, ka kopš neatkarības atgūšanas šis jautājums – valodas jautājums – iepriekš nekad nav bijis tik aktuāls," sacīja A.Žagars. Pat tad, kad militārpersonas pameta Latviju, šis jautājums nebija svarīgs, jo arī militārpersonām licies loģiski, ka Latvijā ir viena valoda - latviešu valoda, pauda operas vadītājs.
Lai arī A.Žagaram nepieņemams esot fakts, ka Latvijā joprojām ir divas dažādas mediju telpas, kur viens un tas pats jautājums varot tikt interpretēts ārkārtīgi atšķirīgi, būtiski šobrīd būtu sabiedrībai atgādināt par "labajiem integrācijas piemēriem" – par krievvalodīgajām ģimenēm, kurās viens vai visi ģimenes locekļi ir pilsoņi, kas ir lojāli Latvijai. "Zinu daudzas ģimenes, kas sūta bērnus uz latviešu dārziņiem, lai bērni integrējas un mācās valodu," teica A.Žagars. Tāpat Operas vadītājs norādīja, ka arī daudzas latviešu ģimenes, kurās bērni dzimuši pēc neatkarības atjaunošanas un nav apguvuši krievu valodu, attapušās un cenšas savām atvasēm iemācīt šo valodu.
"Tas ir atkarīgs no inteliģences līmeņa – jo cilvēkam ir lielāka inteliģence, jo viņš ir lojālāks pret valsti un atvērtāks pret citām valodām," pauda A.Žagars. Viņš atzina, ka Operā nacionālais jautājums nekad nav bijis aktuāls. "Vienmēr te kopā ir strādājuši latvieši un krievvalodīgie, neviens nekad nav diskutējis, bet pieņēmis, ka darba valoda ir latviešu valoda," sacīja A.Žagars.