Cik liela ir nerezidentu nauda, par ko runā?
Ja par statistiku, tie ir 49% no noguldītās naudas. Virs sešiem miljardiem latu vai nepilni deviņi miljardi eiro. Kiprā tie bija aptuveni 70 miljardi eiro.
Bet vai nav tā, ka mēs runājam par nerezidentu naudu, bet pamatā tā ir Krievijas pilsoņu nauda?
Mēs jau nekad neesam slēpuši, kas tie ir par nerezidentiem, tas statistikā parādās. Mūsu priekšrocība ir atrašanās blakus krieviski runājošajām zemēm,
Jūs tiešām varat teikt, ka par šiem deviņiem miljardiem eiro izteiksmē mēs skaidri zinām, no kurienes nāk nauda?
Mēs jau fiziski redzam, no kurienes šī nauda ir nākusi.
Un no tās neviens santīms nav šaubīga nauda?
Tā es neesmu teicis. Tāpēc ne velti ir izdomāta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas sistēma, kurā ir konkrētas lietas bankām, kas jāprasa no klientiem, kuriem jāiziet cauri pārbaudes sietiem. Tie, protams, ir atšķirīgi valsts iestādei vai nerezidentam, kura ieguldījumi ir ievērojami. Bet lietas, kas tiek prasītas no bankām, ir jādara, un mēs skatāmies, lai tā arī būtu, un to kontrolē valsts iestādes, speciāli izveidots kontroles dienests.
Tomēr es nekādā ziņā nepiekrītu tiem atsevišķiem Rietumos izskanējušajiem viedokļiem, ka mums te Latvijā ir kaut kāda naudas mazgātava. Ziniet, tas man atgādina to modi, ka Krievijā runā par fašisma atdzimšanu Latvijā saistībā ar 16. martu... Tāpat dažiem ir mode runāt par naudas atmazgāšanu Latvijā. Tikpat pamatoti...
Vai nerezidentu nauda ieplūst Latvijas ekonomikā?
Ir bijuši mēģinājumi šo naudu izmantot kopējā ekonomikas karsēšanas procesā. Bet tā ir negatīva pieredze, tā bija viena no lietām, kas Parex gadījumā nepalīdzēja. Teiksim, ar īstermiņa finansēšanas bāzi, kas nāk ārvalstu valūtā, nav laba doma finansēt ilgtermiņa vietējās ekonomikas projektus. Baņķieris jau veic biznesu, kurā redz ienesīgumu. Ja Latvijā ir ienesīgums, kā pirmskrīzes Latvijā arī bija līdz vienam brīdim, tad tas tiks darīts. Mēs skatīsimies, lai tas būtu sabalansēti.
Kā izskatās - vai krīze ir pārvarēta un kreditēšana ir atjaunota? Jūs vēl nesen izteicāties, ka mājsaimniecībām krīze nav beigusies.
Ja skatāmies uz uzņēmējiem un mājsaimniecībām, uzņēmējiem jaunizsniegto kredītu ir vairāk. Mājsaimniecībām kredītu apjoms, protams, nav tik liels. Pašlaik vairāk atmaksā vecos kredītus, kas ņemti iepriekš.
Televīzijā redzam debates par ātro kredītu iestādēm. Kā noprotu, tie patlaban nav jūsu uzraudzībā?
Nē. Starp citu, arī attiecībā uz bankām - mēs uzraugām, lai banka strādātu ilgtspējīgi un lai tai nebūtu problēmu. Paralēli šai uzraudzībai ir patērētāju tiesību aizsardzības joma - kā klientam tiek doti hipotekārie kredīti, kādi ir maksājuma karšu nosacījumi, līgumi, vai pieteikumus izskatīja tikai vienā konkrētā šķīrējtiesā - šīs lietas visu laiku ir bijušas, un tās kontrolējušas patērētāju tiesības sargājošās institūcijas. No šī viedokļa attiecībā uz bankām kompetences ir skaidras. Par ātrajiem kreditētājiem - tajā daļā, kur sākas reklamēšanās - uzmākšanās ar picām par brīvu, savu draugu iesaiste -, vai tas atbilst godīgai komercpraksei, tas viss ir tas, kas ir aktuāli, un tie 99% ir procesi, kas jāskatās no patērētāju tiesību aizsardzības viedokļa. No savas puses varam palīdzēt ar klientu maksātspējas izvērtēšanu.
Latvijas banku noguldītājs šobrīd var gulēt mierīgi?
Esmu pārliecināts, ka viņš jau guļ mierīgi - un var gulēt mierīgi.
(Visu interviju lasiet 8.aprīļa laikrakstā Diena)