SIFFA valdes priekšsēdētājs Imants Sinka skaidro, ka minēto grozījumu rezultātā Nacionālais veselības dienests (NVD) ir spiests izņemt no kompensējamo zāļu saraksta valstij finansiāli izdevīgākus medikamentus. Gandrīz 10% jeb 119 no 1242 kompensējamo zāļu A sarakstā iekļautajiem medikamentiem tika mainīta cena, no kuriem 88 pozīcijām cena paaugstinājās, un tā rezultātā valsts budžets un pacienti ir spiesti tērēt vairāk. Būtu nepieciešams detalizēts grozījumu ietekmes izvērtējums uz kopējiem zāļu cenu veidošanās mehānismiem.
Sinka arī uzskata, ka pirmie mēneši pēc MK noteikumu Nr.899 grozījumu stāšanās spēkā iezīmē tendences arī saistībā ar paralēlā importa un eksporta apjomiem. Proti, NVD dati liecina, ka kopš 2015.gada 1.jūlija kompensējamo zāļu sarakstā tika iekļautas tikai 20 paralēli importēto medikamentu pozīcijas (neņemot vērā dažādus iepakojumus vai devas viena nosaukuma ietvaros), savukārt no šī gada 1.novembra kopējais skaits būs 26.
Līdz ar grozījumu stāšanos spēkā izveidojušies nevienlīdzīgi noteikumi zāļu ražotājiem un paralēlās zāļu tirdzniecības organizētājiem, akcentē Sinka. Piemēram, zāļu ražotājam ir noteikts pienākums nodrošināt pastāvīgu kompensējamo zāļu esamību tirgū, savukārt paralēlajam eksportētājam/importētājam nav definēti pienākumi vērtēt mūsu valstī pacientiem pieejamo kompensējamo zāļu daudzumu, pirms tirgot medikamentus ārpus Latvijas.
Papildus tam atšķirīgo zāļu realizēšanas Latvijas tirgū pieteikumu izskatīšanas periodu dēļ zāļu ražotāji kļūst nekonkurētspējīgi attiecībā pret paralēlajiem tirgotājiem (attiecīgi - trīs mēneši ražotājiem pret vienu mēnesi tirgotājiem). Nelīdzvērtīga attieksme neveicina nozares caurspīdīgumu un pacientu uzticēšanos veselības industrijas pārstāvjiem kopumā.
SIFFA un LPMA uzsver, ka šī gada 26.maijā pieņemtie grozījumi MK noteikumos Nr.899 jau šobrīd paver nekontrolējamas iespējas viltotu zāļu ieplūdumam Latvijā no trešajām valstīm un tālāk uz citām Eiropas valstīm.
Zāļu ražotāju pārstāvji arī vērš uzmanību, ka šobrīd paralēlā zāļu eksporta risks no Latvijas ir pietiekami liels, ņemot vērā MK noteikumu Nr.899 prasību par Latvijas zāļu cenu, kura nevar būt lielāka par zāļu cenu Lietuvā un Igaunijā un tai jābūt trešajai zemākajai cenai šādu Eiropas valstu grupā: Čehija, Dānija, Rumānija, Slovākija, Ungārija. Tas norāda uz nepieciešamību īpaši pievērst uzmanību zāļu apjoma nodrošināšanai Latvijas pacientiem, samazinot biznesa interešu prevalēšanu pār medikamentu pieejamību.
Tāpēc nozares nevalstiskās organizācijas aicina VM preventīvi veidot pasākumu kompleksu aizsardzībai pret viltojumu ieplūšanu Latvijas tirgū, kā arī izvērtēt MK noteikumu Nr.899 grozījumu ilgtermiņa ietekmi uz zāļu cenu veidošanās procesiem Latvijā, veicot analīzi arī attiecībā uz ieguvumiem valsts budžetam un pacientiem.
Kā ziņots, pēc vairāk nekā stundu ilgām diskusijām, kas periodiski izskanēja augstos toņos un pat ar apvainojumiem, valdība 26.maijā atbalstīja izmaiņas Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtībā, kas paredz veicināt konkurenci kompensējamo medikamentu jomā.
Diskusijās izskanēja gan atbalsts ierastās kārtības maiņai, gan kritika un Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (Vienotība) šaubas par to, vai tiks nodrošināti vienādi apstākļi zāļu ražotājiem un paralēlajiem importētājiem.