No šī viedokļa interesanta ir nesen notikusī poļu "olgalvju" diskusija, kuru organizēja divas nevalstiskas struktūras - Kultura Liberalna un Rozas Luksemburgas fonds. Te jāuzsver, ka jau abu struktūru nosaukumi liecina, ka pulcējās ne jau konservatīvo vai eiroskeptisko aprindu pārstāvji. (Atļaušos sarunas dalībnieku uzvārdus šeit neminēt, interesentiem iesaku apmeklēt kreiso liberāļu vietni internetā http://www.eurozine.com/ - arī tiem, kuri simpatizē Grieķijas valdībai...)Ja īsi: tas, kas bažīgus par bēgļu plūsmām dara arī šos kreisi liberālo uzskatu paudējus, ir viedoklis, ka bēgļu plūsmas rada ne tik daudz ekonomiskas problēmas, cik draudus šo uzskatu piekritējiem tik tuvajiem sekulārisma principiem kā Eiropas pamatvērtībām. (P.S. viens no runātājiem atzīmēja ironisko situāciju, ka mūsdienu Eiropā t.s. radikālie labējie, piemēram, Francijas Nacionālā fronte, atņem kreisajiem tradicionālo tēmu un nu pozicionējas kā sekulāro vērtību sargi.)Debatētāji norādīja uz kādu būtisku niansi, kas vienlaicīgi gan vēršas pret stulbiem ksenofobiskiem vērtējumiem, gan zināmā mērā norāda uz kultūru konflikta neizbēgamību. Proti, kad Eiropā ieradās imigranti no arābu valstīm, šajās valstīs - runa ir par laikaposmu no pagājušā gadsimta piecdesmitajiem līdz astoņdesmitajiem gadiem - dominēja sekularizācijas process (izņēmums Saūda Arābija). Tādējādi šie cilvēki jau ieradās ar, ja tā var teikt, sekulāru fonu. Nu imigrantu izcelsmes reģionā dominē islāms kā pasaules uzskats, tāpēc nav jābrīnās, ka imigranti ir ar atbilstošu vērtību sistēmu.Tiek arī vērsta uzmanība uz to, kas notiek, kad sekulārisma periodu nomaina islāma diskurss - šāda reliģijas "jaunatklāšana" nereti notiek, koncentrējoties tieši uz reliģijas radikālākajām formām kā "jaunatklājēju" degsmei piemērotākajām (vēstījuma viennozīmīgums palīdz vieglāk konstruēt jauno identitāti).Interesanti, ka mēģinājumos uztaustīt idejas risinājumam Eiropas liberāļi pat nevar smelties iedvesmu un pieredzi savu amerikāņu kolēģu uzstādījumos. Proti, poļi noraida amerikāņu draugu aicinājumu tikt galā ar imigrantu problēmu amerikāņu stilā - savstarpēji pielāgojoties (mutual adaptation). Tas derot relatīvi jaunajai amerikāņu nācijai, savukārt Eiropas nācijas pielāgoties nevēlas un sagaida, ka pielāgosies jaunpienācēji. (Te nav runa par to, vai poļu liberāļi šādam eiropiešu vairākuma viedoklim piekrīt, - viņi fiksē situāciju.)Īsi sakot, nenoliedzot, ka bēgļu krīzi dažādas politiskās grupas izmanto savās specifiskajās interesēs, jāņem vērā, ka zināma mētāšanās notiek arī ārpus profesionālās politikas stāvošajos. Kā izteicās viens no diskusijas dalībniekiem: vai mēs esam gatavi cēlu, humānu mērķu vārdā izdarīt harakiri?
Zanders: Labas atbildes nav nevienam
Latvijas politiskajai elitei tiek pārmesta izvairīga un/vai haotiska rīcība jautājumā par bēgļu uzņemšanu. Tas droši vien nav pilnvērtīgs attaisnojums, tomēr taisnības labad jāatzīst, ka līdzīga neizlēmība un apmulsums vērojams arī citās Eiropas valstīs, turklāt ne tikai politiskajās, bet arī t.s. intelektuāļu aprindās.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.