Zanders: Ne tikai "sarkanie datumi"

Integrācijas centienu lielākais mīnuss, kas neizbēgami ved uz pēdējās izgāšanos, bāzējas Rietumu maldīgajā pieņēmumā, ka visi cilvēki savā būtībā ir vienādi: respektīvi, pastāstīsi viņam, cik lielisks ir demokrātiskais dzīves veids, tolerance pret pamatnāciju, tās valodas zināšana utt. un - visi kā viens steigsies integrēties. īstenībā, mūsu Austrumu kaimiņš pieder pie citas civilizācijas. Atšķirību uzskaitījums un iztirzāšana ir vesela raksta vērta, tāpēc neizplūdīsim gari. Rietumu cilvēks ir atklāts visam jaunajam, jo saprot, ka tas ļaus paplašināt viņa horizontu, pacels viņa statusu, austrumnieks sacīs: "Priekš kam man tas ir vajadzīgs - man tāpat ir labi!" Un, kamēr būs labi (pēc viņa saprašanas), nekas nemainīsies.

Nuka, Zander, no kurienes jums informācija par VDK aktīvajiem aģentiem? Tādu informāciju nevienā valstī uz žogiem neraksta un avīzēs arī nē.

"..."ja nu tomēr esat sācis aģitēt par savu partiju, atbildiet uz vienu jautajumu - ko jūs piedāvājat vēlētājam? Vāji masketu okupācijas attaisnošanu, sociālā naida kurināšanu un ieteikumu maksāt lielākus nodokļus, lai pabalstniekiem, lumpeņiem un ēnu ekonomikas darboņiem sociālie labumi iznāktu? " 1. Piedāvāju mazinat etniska naida kurināšanu, runājot no rīta līdz vakaram par okupāciju un nerunājot par greizi realizētu privatizāciju, šādi izvairoties no sociālo interešu konfrontācijas. Pārāk ilgi vieniem ir dots, dāvināts un atļauts, bet otriem atņemts, aizliegts un solīts. Pietiek! Nav jēgas mantīgumam, kurš nerada darba vietas un maksātspējīgu iedzīvotāju vidusslāni. 2. Pietiek virzīt jaunatni uz prombraukšanu. Saprotu, ka jums bail no jaunatnes dusmām. Bet izglītota jaunatne Latvijā būs un "gaisa pārdevējiem" klāsies grūti. Ražot neko nemākat, tik vien prasmes, kā kaut ko atņemt un uzsist gaisā ārzemniekiem. Bussinesmaņi... :(

Par okupācijas nepieņemšanu, atbildiet pats sev, cik ļoti jūs pieņēmāt vai nepieņēmāt šo okupāciju? Atbildi šeit varat nerakstit.

Kārtējais bla, bla, bla.Tādi tie latvieši ir -d-līdēji, patrioti, bet goda rakstus ar sirpi un āmuru nesa mājās, lepojās, uz komunistu rīkotajām ballītēm gāja(kaut varēja neiet).Pretīgi ir mētātie no viena grāvja otrā-kā sūdam pa ālinģi, kauns.

Atdzima, atdzima, atgriešanās, atgriešanās... Par to gan laikam labi pastāstīts P.Rozīša "Ceplī" he,he Vecie cilv., ar ko vēl bija iesp. parunāties 60.-ajos g., 70.-to g. pirmajā pusē, neko vis par Ulmaņlaikiem nejūsmoja. Dzīve nav bijusi laba, parastie cilv. dzīvojuši slikti, nabadzīgi.

"...lai runātu kas īsti un cik lielā mērā pēc 1. pasaules kara atdzima, vispirms ir kaut vai iekšzemes kopprodukts jāaprēķina. Un vēlams būtu arī ienākumu sadalījumu papētīt." Komunistu laikos, 50. gados, kamēr Latvijas Republika vēl bija svaigā atmiņā, iznāca grāmatas par ekonomisko krīzi "buržuāziskajā" Latvijā - 90. gadu sākumā likvidējamās iestādes tādas grāmatas meta ārā, es dažas pievācu. Tur laba statistika - kā mainījas uzņēmumu skaits un nodarbinato skaits uzņēmumos, kā mainījas nozares 1913. -1934. gadā, kā mainījas iedzīvotāju ienākumi, kādi bija Ulmaņa argumenti cukura ražošanai Latvijā un kuri no tā guva peļņu... Vecie laiki palīdz izprast šodienu...

Latvijas skolās un augstskolās nemāca – kā veidojas efektīvas kapitālistiskās tirgus attiecības. Tāpēc cenšamies to izprast no avīzēm un „latviskā” interneta. 1. Latvijas mediji no 1991. gada cītīgi ieborē mūsu prātos, ka LAtvieši ir LAbēji, bet KRievi ir KReisi, tāpēc visiem jābalso par SAVĒJIEM, bet kurš tam nepiekrīt, tas ir „Maskavas roka un kangars”. Un Latvijas vēsturnieki mums labprāt apstiprina – jā, jā, arī pirms Ulmaņlaika bija etniskās SAVĒJO partijas. Nu, un? Kas mums no tā, ka tā tas BIJA? Tā BIJA, pirms mēs zaudējām Latviju. Jautājums – kā XXI gadsimtā veidot partijas, lai nepakāstu Latviju uz visiem laikiem? 2. Latvijas komunistiskajā partijā bija 182.000 biedru no 2.666.500 Latvijas iedzīvotājiem, sekojoši, partijā bija 6,8% no iedzīvotāju kopskaita. Bet kāds procents ir „NORMĀLS”? Cik iedzīvotāju parasti ir partijās citās valstīs? Ķīnā, piemēram, ir 1 349 585 838 iedzīvotāju, no kuriem 85 127 000 ir kompartijas biedri – tātad 6,3% politiski aktīvo cilvēku, apmēram tas pats, kas bija Latvijā padomju laikos. Un kurš teiks, ka Ķīnai nav ļoti strauju panākumu tirgus ekonomikā? Kāds bija Ķīnas un kāds bija Latvijas ražošanas līmenis 1989. gadā? Un kur esam šodien? Kāda iedzīvotāju daļa Eiropas attīstītajās valstīs ir partiju biedri? Un kāda iedzīvotāju daļa ir partiju biedri šodienas Latvijā? Par TO avīzes klusē! Vai tautas veidotām partijām un tautas vēlētas varas veidotai likumdošanai ir kāds sakars ar valsts konkurētspēju? Bet varbūt katram pašam jābūt stingri savrup – latviešiem savā „partiju kaktā”, krieviem – savā, bet Latvijas valstij – atkal kūtspakaļā? 3. „Siles malā” sēdētājus neuztrauc prombraukšana, izmiršana un nedzimšana – jo mazāk palicēju, jo lielāks kumoss tiks katram Latvijas izrijējam. Celt jau mums nav pa kaulam. Sūrs aizvien ir mūsu likten’s - „okopanti” un „komonisti” uz katra soļa spiež mūs zagt, melot un nīsties... Paši jau mēs esam varen krietni ļaudis – gribam tik vien to labāko (katrs pats tik visu sev un nekavējoties, lai svešie nepaņem!)...

Valstij jāpazūd no kauna par tādu premjerministri, kuru vakar interveja Domburs.

Vispār, lai runātu kas īsti un cik lielā mērā pēc 1. pasaules kara atdzima, vispirms ir kaut vai iekšzemes kopprodukts jāaprēķina. Un vēlams būtu arī ienākumu sadalījumu papētīt.

Lai piesauktu atgriešanos no bēgļu gaitām, nekaitētu atcerēties tādu faktoru kā cerība. Cerība uzcelt savu valsti, cerība labāk iekārtoties (pēc kariem vai sērgām to var īstenot). Un tolaik rūpniecības bija maz, ar lauksaimniecību pelnīt bija vienkāršāk kaut vai tāpēc, ka transporta izmaksas bija lielas, tāpēc importēti produkti nevarēja būt lielāki.

protams, ka Latvijaa kaut KAADI (ieskaitot eliti ar pietuvinaatajiem) jau iedziivotaaji ir, paliks un buus... tapec nav ko lauziit galvas un datorus par aizbraukushajiem un aizbrauceejiem....