Zanders: Pārsteidza Bērziņa uzruna par godu Turkmenistānas prezidentam

PAsekojot ap mūsu valsts Prezidentu pēdējās dienās saceltajai ažiotāžai, rodas interesantas pārdomas. Aprunāšanas saturs pārsvarā svārstās no "fui, cik viņš rupjš!" / "āreče, izrādās īsts vīrietis" (par draudiem sadot pa galvu operatoram) līdz "pārteicās, tātad izrādās dzīvs cilvēks!" Man rodas jautājums — jūs ko tur Rīgā, driģenes esat saēdušies?? Es kā lauciniece uz šo lietu skatos vienkārši. Kas ir Prezidenta institūcijas pastāvēšanas jēga Latvijas valstī? REPREZENTĀCIJA. Tātad Prezidents NAV saimnieciska rakstura amatpersona, kas risina budžeta jautājumus, NAV amatpersona, kas izdod likumus — vienīgā viņa nopietnā funkcija ir pārstāvēt Latvijas valsti kā iedzīvotāju priekšā, tā pārējo valstu priekšā. Šādā aspektā skatoties, ar Bērziņu mēs esam iegrābušies, kā pie mums saka, siltā suudā. (Skeptiķi varbūt teiks, ka jau atdzisušā — bet lai nu paliek). Vienīgā viņa kvalitāte, ko šis pats stumj pa priekšu, ir pieredze saimnieciskajā darbībā. Šiem talantiem apliecinājums tālu nav jāmeklē, pietiek ar redzamākajiem trim: 1) pilsonis Bērziņš ir pratis iegūt brīnišķīgu īpašumu skaistā vietā. Nu, varbūt ne gluži ētiskā veidā, izmantojot savus sakarus un neglītas metodes — bet tā kā Prokuratūre te klajus likuma pārkāpumus fiksējusi nav, tad uzskatīsim to par vienkārši veiksmi. 2) savus Dievsvienzina kādā ceļā iegūtos īpašumus pilsonis Bērziņš ir prasmīgi uzdevis par tādiem, kas izbūvējami par Eiropas naudu (re, kā cilvēkam paveicās!) un rezultātā viņš par Eiropas naudu pats savu īpašumu ir izbūvējis par ekstraklases muižiņu. Ne katrs var ko tādu izkruķīt! Galunākais, ka arī te izdevies izšmaukt tīriem papīriem! 3) Pensija. Lai nu kā tur būtu ar mūsu pensijas likumu, tomēr zīmīgi, ka šis pats veiklais večuks ir pamanījies izkārtot lietas tā, ka viņš no valsst saņem lielāko pensiju, par kādu jebkad esmu dzirdējusi (ap 4000 latiem ik mēnesi — nav slikti, vai ne?). Pie mums Kuldīgā par tādu naudu var samaksāt pensiju 29 "ierindas" pensionāriem. Tātad saimnieciskajā jomā šis vīrietis ir bijis tīri veiksmīgs (metodes, kā jau teicu, nemaz neapspriedīsim, galu galā katram savas vērtības dzīvē). Taču kas attiecas uz viņa kvalitātem, kas nepieciešamas TIEŠO DARBA PIENĀKUMU pildīšanā, manās acīs Bērziņš ir pilnīgs pālis. Un te pat nav runa, Bērziņa intelekts ir vai nav virtuves taburetes līmenī — runa ir par NEADEKVĀTU RĪCĪBU. BĒRZIŅŠ AR SAVU RĪCĪBU APKAUNO UN DISKREDITĒ LATVIJAS VALSTI. Kā iedzīvotāju acīs, tā starptautiskajā arēnā. Neapmierinoši pilda darba pienākumus, ko tauta (pagaidām netieši, caur saviem vēlētiem priekšstāvjiem) viņam uzticējusi. Ikviens pārdevējs, skolotājs, tramvaja vadītājs vai bankas darbinieks, kas šādi izturētos pret saviem darba devējiem, TIKTU ATLAISTS NEKAVĒJOTIES. Taču ar pilsoni Bērziņu notiek cackāšanās. Man pilnīgi nav skaidrs, kāpēc šis garā vājais un nestabilais vīrietis PAR MANU NAUDU turpina apkaunot Latviju dienu no dienas? Vai nebūtu laiks padomāt par impīčmenta procedūru tieši šādiem dgadījumiem — kad augstā valsts amatā pilnīgi nejauši nonāk pilnīgi nepiemērota persona, kas apkauno savu amatu un valsti kopumā. Priecātos uzzināt DIENAS viedokli.

Šoreiz SC dzeguzei piekrītu. Slavēt despotisku režīmu no demokrātiskas valsts augstākās amatpersonas mutes ir vismaz nožēlojami. Bet atcerēsimies, ka Bērziņš pats ir vecs komunistu aparatčiks un Lemberga cilvēks - tas arī paskaidro vecā vīra rīcību.

Lāga onka - prezidents nulle (c) LL

satraukts neizglītots opis