Turklāt atbalsts būs jāsadala starp piena lopkopības un cūkgaļas nozarēm. Situācija abās nozarēs ir kritiska, tādēļ līdzekļu sadale būs sarežģīta, piebilda Dzelzkalēja.
"Summa ir absolūti nepietiekama būtiskam uzlabojumam. Eiropas piensaimnieki protestos pieprasīja, lai šogad nozarē tiktu atdoti gandrīz 900 miljoni eiro, kuri tika iekasēti par pārsniegtajām piena kvotām. Ja pasaules lauksaimniecības tirgū nebūs novērojams būtisks cenu uzlabojums, tad Eiropas Komisijai (EK) būs vēlreiz jāatgriežas pie sarunām par palīdzības sniegšanu lauksaimniekiem," sacīja Dzelzkalēja.
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs norādīja, ka piedāvātie 8,5 miljoni ir labs sasniegums, tomēr jāņem vērā, ka finansējums ir jāsadala gan piena, gan cūkkopības nozarei.
"Tādēļ šī summa jebkurā gadījumā ir maza, jo aprēķinātie zaudējumi kopumā un katrai nozarei atsevišķi ir daudz ievērojamāki. Neizprotami ir tas, ka bēgļu jautājumos Brisele mums uzspiež savu gribu, bet, kad ir runa par atbalstu Latvijai, tad no 500 miljoniem piešķir tikai 8,5 miljonus eiro," sacīja Treibergs.
Kā ziņots, šodien Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības ministru padomes neformālajā sanāksmē Luksemburgā EK piedāvāja atbalstam Latvijas piena ražošanas un cūkkopības nozarēm piešķirt 8,5 miljonus eiro. Savukārt aprēķina vērtētie kritēriji bija - Krievijas embargo ietekme, piena cenas un cūkgaļas cenas samazinājums.
Lēmums arī paredz, ka Lietuvai tiks piešķirti 12,6, bet Igaunijai - 7,6 miljoni eiro.
Kā pēc lēmuma publiskošanas atzina zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), Latvija vēlējusies lielāku atbalstu, taču to pašu vēlējās arī citas dalībvalstis, jo zemo cenu dēļ situācija gan piena, gan cūkgaļas tirgū ir ļoti sarežģīta visā ES. "Tomēr priekšlikums demonstrē zināmu solidaritāti un izpratni par Krievijas sankciju rezultātā visvairāk ietekmētajām valstīm," norādīja Dūklavs.
Kopējais finansējums tirgus krīzes risināšanai ir 500 miljoni eiro, no tā 420 miljoni eiro tiek sadalīti dalībvalstu starpā, par pamatu ņemot dalībvalstu piena apjomu pēdējā - 2014./2015. - kvotas gadā, piena cenas starpību, salīdzinot ar ES vidējo, Krievijas embargo un sausuma ietekmi un cūkgaļas cenas samazinājumu.
Tāpat 80 miljoni eiro tiek novirzīti vairākiem piedāvātajiem tirgus regulēšanas instrumentiem - privātās uzglabāšanas shēmu, produktu veicināšanas un jutīgo sabiedrības grupu vajadzību (bēgļi, trūcīgās personas) projektu attīstībai.
Papildus finanšu atbalstam EK dos iespēju ES dalībvalstīm izmaksāt platību un saistītos maksājumus uzreiz pēc tam, kad pabeigtas administratīvās kontroles.
Kā ziņots, minētie priekšlikumi, gan vēl neminot konkrētus piešķīrumus dalībvalstīm, tika pieņemti 7.septembra sēdē. Vienlaikus Briselē notika pēdējā laikā vērienīgākā ES zemnieku protesta akcija, kurā piedalījās vairāk nekā 4000 zemnieku, tostarp arī Baltijas valstu 100 lauksaimnieku delegācija.
Piena iepirkuma cenas lejupslīde Latvijā sākās pērn rudenī, kas tika skaidrots gan ar Krievijas embargo piena pārprodukcijai, gan arī ar vispārējām tendencēm pasaules piena tirgos.
Tikmēr piensaimniecības sarežģītajā situācijā šogad var rēķināties ar vairāk nekā 43 miljonu eiro valsts atbalstu, no kuriem ciltsdarbam piešķirts 23,36 miljonu finansējums, 12,38 miljoni būs atbalsts par slaucamām govīm, bet 7,6 miljoni - ES atbalsts.