Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +6 °C
Viegls lietus
Otrdiena, 26. novembris
Sebastians, Konrāds

Žīgurs: Kāpēc mēs analizējam Visaginas atomelektrostacijas perspektīvu?

Latvenergo vadītāja Āra Žīgura atbilde akadēmiķim Arnim Kalniņam.Latvenergo gadu desmitiem ir krājis dažādu objektu projektus, tādēļ mūsu izpētes portfelis ir patiešām pārpilns, - tajā ietilpst gan aktualitātes renesansi ieguvušie HES uz Daugavas, gan vēja parki sauszemē un jūrā, gan fosilā kurināmā stacijas dažādos Latvijas nostūros un arī zināmas iestrādes Latvijas pašas atomelektrostacijas perspektīvā.

Mani priekšgājēji pat iedzina mietiņu Kurzemes piekrastē, kur bija paredzēts būvēt Latvijas AES!Ar dažāda biezuma putekļu kārtu pārklājušos sējumus Latvenergo saimes ļaudis pārcilā un papildina samērā bieži. Un it īpaši pēdējos gados, kad, pakļaujoties Eiropas Savienības elektroenerģētikas Direktīvām, notiek dinamiskas un ne visiem, pat radniecīgu jomu speciālistiem līdz galam saprotamas pārmaiņas visā Eiropas elektroenerģētikas nozarē.

Pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā 2004.gadā BEMIP (Baltic Energy Market Interconnection Plan) plāna ietvaros Baltijas valstis spērušas lielus soļus, integrējoties kaimiņos esošās Skandināvijas elektrotīklos. Darbojas elektrības kabelis Estlink-1 ar kopējo jaudu 350 MW (megavati), būvniecības stadijā  Estlink-2 ar 650 MW, kas tiks nodots ekspluatācijā 2014.gadā, uzsāktas aktivitātes Baltlink projektā starp Lietuvu un Zviedriju ar pārvades jaudu 700 MW, un sagaidāms, ka 2016.gadā Baltijas valstis varēs saņemt un nodot no un uz Skandināviju 1700 MW, kas ir vairāk nekā Daugavas HES kaskādes kopējā uzstādītā jauda. Līdztekus investīcijām pārvades tīklu starpsavienojumos Baltijas valstis intensīvi veikušas darbu, lai elektroenerģijas realizācijā ieviestu tirgus principus. Igaunija un Lietuva jau kļuvušas par Ziemeļvalstu elektrības biržas Nord Pool dalībniecēm. Arī Latvija izpildīs visus mājasdarbus, un tuvāko mēnešu laikā par pilntiesīgiem dalībnieku biržā kļūsim arī mēs. Pēdējo četru gadu laikā Latvenergo no energokompānijas, kuras aktivitātes īstenojās Latvijas mājas tirgū, pārvēršas par starptautiska biznesa subjektu, ik gadus arvien vairāk elektrības pārdodot arī Lietuvā un Igaunijā. 2011.gadā Latvenergo kopumā ir pārdevusi teju 9 teravatstundas (TWh), tajā skaitā - 2,3 TWh Igaunijā un Lietuvā, Latvijā - 6,7 TWh. Diemžēl savās ražotnēs no kopējā realizētā apjoma esam saražojuši – 5,3 TWh, attiecīgi – 2,8 TWh Daugavas HESos, atlikušos ap 2,5 – mūsu termoelektrostacijās.

Starpību starp realizēto un pašu ražoto esam nopirkuši vairumtirgū un pārdevuši saviem klientiem. Esot spēcīgam vairumtirgus dalībniekam, mēs ar skaudību skatāmies uz tiem ražotājiem uzņēmumiem, kam ir savas enerģijas izstrādes jaudas, kas spēj tirgum piegādāt enerģiju un kuru ražošanas portfeļa apjoms ir lielāks par gala patērētāju nopirkto elektroenerģijas daudzumu. Starpība starp gala patērētāja cenu un ražošanas izmaksām ir lielāka nekā starpība starp gala patērētāju cenu un vairumtirgus cenu. Ražotājam, kam ir pieeja gala patērētāju tirgum , iespējas nopelnīt ir lielākas nakā vairumtirgotājam.    Ņemot vērā, ka ES ietvaros ikvienam ir tiesības brīvi tirgot elektroenerģiju, kā arī vadoties no industrijā valdošajiem noteikumiem, Latvijas patērētāji dažkārt izvēlas Latvenergo konkurentu piedāvājumus, līdzīgi procesi notiek Igaunijā un Lietuvā, kur patērētāji izvēlas mājas tirgus piegādātāja konkurentus, t.sk. Latvenergo piedāvājumus. Stratēģiski mēs saprotam, ka tirdzniecības areāls kompānijai Latvenergo ir visas Baltijas elektrības tirgus.

Pārskatot elektroenerģijas ražošanas projektus, mēs regulāri vērtējam projektu ekonomisko izdevīgumu, īpatnējās izmaksas uz vienu uzstādīto jaudas vienību enerģijas saražošanai un lieliski saprotam, ka HES un AES visā pasaulē ir vislētākie elektroenerģijas iegūšanas avoti.

Man patiešām ļoti žēl, ka manis teiktais K. Adenauera fonda rīkotajā diskusijā „Cik izdevīga Latvijai ir dalība VAES projektā?” 13. jūnijā ir ticis pārprasts, izrauts no konteksta, pēc tam tiražēts ziņu lentēs un portālā Delfi, un radījis augsni vairāku enerģētikas attīstībā ieinteresētu speciālistu satraukumam. Patiesībā spraigajā diskusijā, kas bija veltīta Baltijas mērogiem ļoti liela pietiekami lētas elektroenerģijas avota būvniecībai, kontekstuāli to salīdzinot ar potenciālajiem Jēkabpils un Daugavpils hesiem, nepietiekami detalizējot savu viedokli, īsi formulēju HESu būvniecības ekonomisko iespējamību salīdzinājumā ar vakara diskusijas tēmas galveno priekšmetu - Visaginas AES.

Vēlos paskaidrot izteikuma kontekstu – patlaban Latvenergo HES saražo 2,8 TWh , Rīgas TEC-1 un  TEC-2 – 2,5 TWh. Bet mūsu pārdošanas apjoms Baltijā sasniedzis 9 TWh. Izskatot iespējas iztrūkstošo enerģijas apjomu ražot, nevis tikai iepirkt, vērtējam dažādus ražošanas objektu projektus. Patlaban Latvijas, Lietuvas un Igaunijas energouzņēmumi intensīvā darbā lēš iespējas kopīgi izbūvēt Visaginas AES, kas ļautu gadā kopā saražot 10-11 TWh elektroenerģijas, t.sk. Latvenergo „pienākošā” daļa būtu 2,2 TWh gadā. Kā redzams potenciālā jaunā ģenerācijas portfeļa daļa būtu apjoma ziņā līdzvērtīga jau eksistējošajām HESu un TECu daļām.

Salīdzinājumam, ja izdotos īstenot Jēkabpils un Daugavpils HES projektus, tad ģenerācijas portfelis pieaugtu tikai par 0,3- 0,35 TWh gadā, kas ir 7 reizes mazāk nekā Visaginas AES gadījumā. Ņemot vērā lēzeno reljefu Daugavas baseina augštecē, ir iespējas izveidot Jēkabpils HES ar uzstādīto jaudu 30 MW un Daugavpils HES ar 100 MW, kuras būtu ar nelieliem kritumiem – attiecīgi 7 un 8 metri (salīdzinājumam - Pļaviņu HES ir 40 metru kritums).

Jāsecina, ka ar Daugavas vidējo gada pieteci – 600 kubikmetru sekundē un minētajām uzstādītajām jaudām HESu potenciāls atpaliek no eventuālajiem ieguvumiem no dalības atomstacijas projektā. Protams tas nenozīmē, ka mūsu lielākās upes vēl neizmantotās iespējas nav diskutējamas un piemērotos apstākļos tomēr komplimentāri ieslēdzamas Latvijas hidroenerģētikas bilancē.

Mūsu sekmes un dzīvotspēju aizvien dinamiskākajā elektrības tirgū nosaka tas, kādas elektrostaciju jaudas ir kompānijas rīcībā. Gala patērētāju tirgū vinnē tas, kas elektroenerģiju spēj piedāvāt atbilstoši lietotāja patēriņa profilam. Latvijas nacionālās energokompānijas elektrības ražošanas jaudu portfelī līdzās efektīvajai koģenerācijai un dabai draudzīgajai un pīķa stundās efektīvajai hidro izstrādei lieti noderētu jaudas, kas vienmērīgi strādā visu gadu. Tā būtu ģenerācijas veidus līdzsvarojoša investīcija nacionālās enerģētikas attīstībā. Un šajā izpratnē reģionā labas perspektīvas piedāvā atomenerģētika. Vai Latvijai, Lietuvai un Igaunijai kopīgi izdosies attīstīt Visaginas projektu, – laiks rādīs, jo risināmu jautājumu vēl daudz.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē