Kā aģentūru LETA informēja Zīles pārstāvis Kārlis Būmeisters, deputātam ir šaubas, vai imigrantu uzņemšanas kvotas starp visām ES dalībvalstīm spēs ietekmēt problēmas būtību. Viņaprāt, šajā risinājumā vairāk ir saskatāma lielo ES dalībvalstu politiķu vēlme sasteigtā veidā risināt daudz sarežģītāku problēmu. Šādā veidā, visticamāk, tiekot nomierināts vēlētājs, neuzkraujot uz sabiedrības pleciem visu imigrantu nastu, uzskata politiķis. Jo īpaši aktuāls šis jautājums esot Francijā, Vācijā un Lielbritānijā, kur imigrantu problēmas risināšana ir viens no stūrakmeņiem cīņā par varu.
Nereti negatīvu pieskaņu imigrantu jautājumam rada sabiedrībā radītais priekšstats par bēgļiem, proti, pārsvarā tas ir uzskats, ka bēgļi ir nabadzīgi trešās valsts pilsoņi, kas neapturami dodas uz ES valstīm labākas dzīves meklējumos. Tomēr realitātē bēglis var būt arī visai labi pārticis Āfrikas iedzīvotājs ar labu izglītību.
Vēl esot jāņem vērā arī Krievijas reakcija uz lēmumu par kvotām, atgādina Zīle. Viņš prognozē, ka Krievija var norādīt uz Latvijas problēmām ar krieviem, bet tagad ES uzspiedīs uzņemt iedzīvotājus no Āfrikas. Pēc politiķa domām, Krievijas vēstījums varētu būt, ka Latvija ir iestājusies nepareizajā savienībā, valdība ir vāja un tā nespēj Latvijas iedzīvotājus pasargāt no bēgļu plūdiem.
Jau ziņots, ka EP šodien balsoja par rezolūciju, kurā cita starpā tiek aicināts dalībvalstīm ieviest saistošas ieceļojušo patvēruma meklētāju uzņemšanas kvotas. Arī Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājs Žans Klods Junkers šodien EP debatēs pavēstīja, ka EK ierosinās visā ES noteikt bēgļu kvotas.