Viņš pastāstīja, ka saskaņā ar Eiropas Komisijas (EK) direktīvu, lai izvairītos no ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) klātbūtnes citos produktus, ģenētiski modificētus kultūraugus var audzēt tikai 14 000 metru attālumā no bioloģiskajiem laukiem. Līdz ar to nelielās valsts teritorijas dēļ Latvijā nav iespējams atrast tādu vietu, kur saskaņā ar šo prasību varētu audzēt ĢMO.
Viņš piebilda, ka līdz ar to ĢMO audzēšana ir aizliegta visā Latvijas teritorijā. EK to saprot un uzskata par pārlieku drastisku normu, tāpēc Latvijai ir jābūt ļoti uzmanīgai, ja tā vēl papildus vēlas grozīt vai mainīt esošo Eiropas Savienības (ES) normatīvo regulējumu, jo tad EK var mīkstināt ĢMO audzēšanas nosacījumus. "Mēs esam uzbūvējuši sistēmu, kas Latviju aizsargā pret ĢMO audzēšanu, tāpēc nevajadzētu visu to sagraut un pakļaut Latviju ĢMO audzēšanas riskam," sacīja Arnītis, komentējot rosināto iniciatīvu aizliegt ĢMO audzēt visā teritorijā.
Viņš piebilda, ka Latvijā var noteikt ierobežojumus ĢMO apritei tikai tādā gadījumā, ja Latvija nāktu klajā ar jauniem un zinātniski pamatotiem datiem, ka ĢMO izplatīšana tirgū var nodarīt kaitējumu cilvēku un dzīvnieku veselībai, taču Latvijai šādu datu nav.
Tāpat Arnītis uzsvēra, ka no ĢMO Latviju pasargā arī iespēja pašvaldībām ar saistošiem noteikumiem noteikt ĢM kultūraugu audzēšanas aizliegumu attiecīgā administratīvajā teritorijā vai tās daļā.
Tāpat arī Ministru kabinets var noteikt ierobežojumus vai aizliegumus konkrēta ES atļauta ģenētiski modificēta kultūrauga audzēšanai Latvijā vai atsevišķā tās teritorijā, ievērojot vides un lauksaimniecības politikas mērķus, zemes izmantošanas politiku, teritorijas attīstības plānošanas dokumentus un citus iemeslus, kas izriet no valsts politikas.
Viņš arī pastāstīja, ka Latvijā atļauts audzēt tādas ģenētiski modificētu kultūraugu šķirnes, kas ir iekļautas Latvijas augu šķirņu katalogā, ES lauksaimniecības kultūraugu kopējā katalogā vai ES kopējā dārzeņu šķirņu katalogā. Latvijā nav atļauts audzēt ĢM sēklu.
Deputāts Anrijs Matīss (V) Saeimas komisijas sēdē jautāja, vai Latvijā tiek kontrolēts, kāda veida sēklas tiek sūtītas pa pastu. Arnītis atbildēja, ka starp ES valstu robežām ierobežojumi nepastāv, vienīgi atsevišķās audzēšanas vai tirdzniecības vietās tiek ņemti un monitorēti sēklu paraugi. Kontroles programmai Latvijā ir piešķirti 8000 eiro, kas ir nepietiekami. Tāpat, pēc Arnīša teiktā, nepieciešams izvērtēt naudas sodu paaugstināšanu par ĢMO aprites noteikumu pārkāpšanu, noteikt ĢMO piejaukuma slieksni sēklās un augu pavairošanas materiālā.
Deputāts Ingmārs Līdaka (ZZS) pauda, ka problēma ir arī tas, ka pašvaldībām nav mehānisma, kā kontrolēt ĢMO ierobežošanu. Pēc viņa teiktā, daļa pašvaldību joprojām nav noteikušās ierobežojumus ĢMO, jo nesaskata riskus saistībā ar to, ka viņu teritorijā nav lauksaimniecībā izmantojamās zemes.
Latvijas Pašvaldību savienības padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe sēdē uzsvēra, ka ir pašvaldības, kurām nepieciešams koncentrēts pamatojums ĢMO aizliegšanai. Tāpat ir pašvaldības, kas baidās, ka, nosakot šādu aizliegumu, nespēs to kontrolēt.
Deputāts Ivars Zariņš (Saskaņa) norādīja, ka ir svarīgi panākt, lai sodu sistēma par noteikumu pārkāpšanu ĢMO izplatīšanas vidē darbojas. Pēc viņa teiktā, jāuzlabo arī kontroles sistēma šajā kontekstā.
Deputāts Ilmārs Latkovskis (NA) piekrita Arnītim, ka spēkā esošais likums ir gana labs, lai aizsargātu Latviju pret ĢMO, taču pašreizējo normatīvo regulējumu nepieciešams pilnveidot.
Savukārt deputāts Armands Krauze (ZZS) piebilda, ka pašreizējais normatīvais regulējums joprojām rada riskus ĢMO ienākšanai Latvijā un to nepieciešams pārskatīt.
Saeimas Juridiskajā birojā norādīja, ka rosinātajos grozījumos Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā trūkst juridiska pamatojuma, kas saistīts ar vides un lauksaimniecības politiku. Tika arī norādīts, ka pilnībā Latvijā aizliegt ĢMO, visticamāk, nebūs iespējams, jo pastāv brīvais tirgus.
Saeimas komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš (NA) uzsvēra, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai ir jāuzdod pašvaldībām sagatavot informatīvu materiālu, kāpēc ĢMO ir kaitīgs un kādēļ to nevajadzētu audzēt Latvijā.
Tāpat, pēc viņa teiktā, ZM vajadzētu vairāk informēt sabiedrību par to, ka Latvija jau patlaban ir aizsargāta no ĢMO. "Mūsu likumdošana ir izdarījusi visu, un politiskā meistarība ir tāda, ka esam panākuši labu rezultātu, lai šeit nevarētu audzēt ĢMO," sacīja Naudiņš.
Viņš piebilda, ka Tautsaimniecības komisija sagatavos vēstuli tām pašvaldībām, kas nav izlēmušas aizliegt ĢMO, ar aicinājumu to pārskatīt. Komisija pagaidām nenoraida grozījumus ĢMO aprites likumā, bet aicina tos pārskatīt.
Kā ziņots, sabiedrības iniciatīvu portālā manabalss.lv iepriekš savākti vairāk nekā 10 000 parakstu par šo iniciatīvu. Tā portālā tika ievietota 2014.gada jūnijā, un iniciatīvas pieteicēja bija Solveiga Strauberga. Toreiz viņa norādīja, ka jau vairākus gadus Latvijā tiek tirgoti ģenētiski modificēti pārtikas produkti, tomēr par ĢMO audzēšanu Latvijā izlemjot pašvaldības un paši ĢMO ražotāji. Līdz ar to tika pieprasīts pieņemt likumu, kurš stingri reglamentētu ĢMO audzēšanu Latvijā.
Iniciatīvas pieteicēja pieprasīja pieņemt likumu, kurš Latvijā atļautu audzēt tikai kultūras, kuras nav ģenētiski modificētas, un ieviest noteikumu, ka tirgot var tikai ģenētiski nemodificētas sēklas.
Likumam būtu jāattiecas gan uz Latvijā, gan ārvalstīs reģistrētiem uzņēmumiem un personām. Likumā būtu jāiekļauj prasība visiem tirgotājiem obligāti un ļoti redzamā veidā norādīt, ja kādā produktā vai tā sastāvā ir izmantoti ĢMO, uz sēklu paciņām precīzi norādīt to izcelsmi ar atzīmi, ka tās nav ĢMO. Par likuma pārkāpšanu būtu nosakāms atbilstošs sods gan audzētājiem, gan tirgotājiem. Ienākumus no šiem sodiem vajadzētu ieskaitīt Ģimenes valsts pabalstu budžetā.