Zatlera reformu partijas pieci ministri uzskatīja, ka, izpildot Ministru kabineta doto uzdevumu ministriem nedēļas laikā iesniegt Pārresoru koordinācijas centram priekšlikumus rīcības virzieniem, piedāvātā pieeja radītu vairākus riskus.
Pirmkārt, uzdodot katrai ministrijai iesniegt tās nozares vajadzībām atbilstošos rīcības virzienus, tiktu radīts nevis stratēģisks valsts attīstības redzējums, bet gan katras ministrijas jeb nozares investīciju vajadzību saraksts.
Otrkārt, uzdodot nedēļas laikā izstrādāt jau konkrētus rīcības virzienus, situācijā, kad ir pieejams vien vispārējs prioritāšu pamatojuma ziņojums, bet joprojām izrūkusi ministru līmeņa diskusija par prioritāšu ietvaru un alternatīvo risinājumu izvēlēm, tiktu radīta situācija formālu, nozares interesēs balstītu un līdz ar to valsts vidēja termiņa plānošanas nozīmei neatbilstošas kvalitātes un satura priekšlikumu izstrādei.
Ministri aicināja Ministru kabineta locekļus uz kvalitatīvu augsta līmeņa diskusiju un sniedza kopīgu piecu ministru redzējumu par valsts attīstības stratēģiju, NAP izstrādes vēlamo gaitu un rīcības virzieniem. Semināra ietvaros kopīgo redzējumu prezentēja izglītības un zinātnes ministrs, phd cantab Roberts Ķīlis.
Izvairīšanās no vecām kļūdām
Kā nevēlamu ZRP ministri uzsvēra scenāriju, ka salīdzinoši vispārīgi prioritāšu definējumi un ministriju atsevišķie “vēlmju saraksts” ļauj NAP ielobēt vai iekļaut pašlaik aktuālus vai ad hoc projektus. Ir jāizvairās atkārtot jau iepriekšējo plānu izstrādes procesā pieļautās kļūdas, kad tas sastāv no ministriju vēlmju sintēzes. Tāpat jānovērš ministriju prakse iesniegt ļoti plašus vēlmju sarakstu, kas izriet no motivācijas jeb priekšstata “ja tevis nav NAP, tad tevis nav vispār”. Lai zustu sabiedrības neticība vispārējiem plāniem, jāpanāk, ka NAP īstenošanas rezultāti un mehānismi ir konkrēti un izmērāmi.
Pēc apstiprināšanas Saeimā 2010.gada 10.jūnijā Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam (Latvija 2030) kļuva par valsts galveno plānošanas instrumentu ar likuma spēku. Tāpēc visus tuvākas un tālākas nākotnes stratēģiskās plānošanas un attīstības dokumentus būtu jāveido saskaņā ar šīs stratēģijas noteiktajiem virzieniem un prioritātēm. Tāpēc NAP 2014. – 2020. gada periodam ir jāuzsver un jāizceļ noteiktas prioritātes.
Šis plāns ir vidēja termiņa valsts “biznesa plāns”, kas noved pie konkrētiem un izmērāmiem rezultātiem!
Mērķtiecīga attīstība
Tāpēc, runājot par NAP, ZRP ministri rosina plānu veidot no divām daļām – valsts bāzes funkciju veikšanai (sine qua non) un attīstības veicināšanai. Arī plānojot Valsts budžetu, būtu jādomā tādās pašās kategorijās. Attīstības daļa kopā ar ES struktūrfondiem tiktu izmantota NAP attīstības mērķu sasniegšanai.
NAP ir jābūt konkrētam plānam, kurā ir noformulēti divi, trīs līdz 2020.gadam sasniedzamie valsts attīstības rādītāji, kur formulēti prioritārie rīcības vai investīciju virzieni šo rādītāju sasniegšanai. Šiem virzieniem pēc definīcijas ir jābūt starpnozariskiem. (Un tikai strapnozariskiem!) Procesam ir jābūt vienkāršam – investīcijas ir tieši tajos punktos, kur ir plānota attīstības darbība (piemēram, kur uzņēmēji vai konkrētas iedzīvotāju vai profesionālās grupas ir labuma guvēji). Valsts iestādēm šajā modelī ir jāpilda atbalsta funkcijas.
Bāzes funkcijas
Veidojot šādu modeli, NAP attīstības daļā vairs nebūs bāzes un pašu nepieciešamāko valsts funkciju izpildes darbību, kas nepieciešamas neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav NAP. Mēs esam pārliecināti, ka Latvijas valsts nevar funkcionēt bez drošības, izglītības, kultūras, labklājības, ārējās pārstāvniecības sistēmas, eiro ieviešanas un ES prezidentūras. Šo procesu vislabāk veikt ministrijām iesūtot priekšlikumus un piedāvājumu valstij minimāli nepieciešamo funkciju veikšanai (sine qua non), tai skaitā ņemot vērā funkcionālā audita rezultātus.
Turpmāk neatbalstāms
Tāpat plānā vairs nav iekļaujamas tās aktivitātes vai rīcības, kas būs nodefinētas kā tādas, ko mēs vairs neatbalstām, neturpinām vai pārtraucam.
Mums visiem jāapņemas turpmāk vairs neturpināt un neatbalstīt sadrumstalotu augstākās izglītības un zinātnes sektoru, nemērķētu labklājības pabalstu sistēmu, fiskālu bezatbildību (ir precīzi jānodefinē fiskālie rāmji, kuru ietvaros notiks attīstība). Neatbalstīsim shēmas, kuru atbalsta saņēmēji nevar skaidri parādīt ceļu uz starptautiski konkurētspējīgu produktu ražošanu. Neīstenosim infrastruktūras projektus, ja tie galvenokārt ir politiski motivēti prestiža pasākumi.
Sasniedzamais rezultāts
NAP īstenošanas sasniedzamam iznākumam ir jāpanāk: pirmkārt, eksporta virzīta ekonomika (eksporta dominance), otrkārt, jāpanāk būtiski lielāka sociālekonomiskā un teritoriālā vienlīdzība un , treškārt, ir jāpanāk dzimstības pieaugums un mirstības samazināšanās. Konkurētspējīgai valstij ir jābūt starptautiski mērāmiem un sasniedzamiem rezultātiem.
Pārresoru koordinācijas centra (PKC) pamatuzdevums ir veidot starp ministrijām starpnozariskās rīcības virzienu programmas NAP iznākumu sasniegšanai. Bez tam, PKC uzdevums ir arī mediēt “valsts bāzes funkciju” starpministriju sadarbības izveidi.
