LETA jau ziņoja, ka IeM Senātā pārsūdzēja Administratīvās apgabaltiesas 2011.gada 30.jūnija spriedumu uzdot atvainoties Kazakovam par prettiesisko lēmumu - iekšlietu ministra 2004.gada 27.maija rīkojuma un 2005.gada 8.novembra lēmuma Nr.423, ar kuriem Kazakovs iekļauts to ārzemnieku sarakstā, kuriem aizliegta ieceļošana Latvijas, pieņemšanu. Pārējā daļā Kazakova pieteikums tika noraidīts.
Kazakovs no valsts vēlējies piedzīt arī 20 000 latu morālā kaitējuma kompensāciju saistībā ar viņa iekļaušanu melnajā sarakstā.
2009.gada 21.oktobrī Administratīvā apgabaltiesa apturēja tiesvedību šajā lietā, lai sagaidītu nolēmumus divās pēc Kazakova pieteikumiem ierosinātajās lietās. Kopumā Kazakovs tiesā bija iesniedzis trīs pieteikumus par IeM, Robežsardzes un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) lēmumiem.
Galīgo tiesas spriedumu tika izlemts gaidīt lietā, kurā Kazakovs apstrīdējis Valsts robežsardzes 2006.gada 25.maija lēmumu, lūdzot to atcelt un atlīdzināt viņam 2000 latu personisko kaitējumu. Šajā lietā Administratīvā apgabaltiesa 2010.gada 25.maijā atzina par prettiesisku Kazakova aizturēšanu un uzdeva Robežsardzei viena mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanās atvainoties Kazakovam. Šis spriedums ir stājies spēkā jau 2010.gadā, jo tas nebija pārsūdzams.
Otrā lieta, līdz kuras spriedumam tika izlemts apturēt tiesvedību Kazakova strīdā ar IeM, bija viņa pieteikums, kurā Kazakovs lūdza atzīt PMLP 2004.gada 21.oktobra lēmumu par prettiesisku, kā arī piedzīt zaudējumus un morālā kaitējuma atlīdzinājumu.
Šajā lietā Administratīvā apgabaltiesa 2010.gada 15.novembrī atzina par prettiesisku robežsardzes 2004.gada 3.septembrī veikto Kazakova aizturēšanu saskaņā ar Imigrācijas likuma 51.pantu, kā arī PMLP 2004.gada 21.oktobra lēmumu par viņa izraidīšanu. PMLP gan šo spriedumu pārsūdzēja Augstākās tiesas Senātā, taču Senāts 2011.gada martā atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību.
Ņemot vērā, ka nolēmumi ir pieejami abās administratīvajās lietās, Administratīvā apgabaltiesa pērn martā atjaunoja tiesvedību Kazakova strīdā ar IeM par 20 000 latu kompensāciju saistībā ar viņa iekļaušanu tā dēvētajā melnajā sarakstā. Šī lieta tika izskatīta 7.jūnijā, un spriedums pieņemts 30.jūnijā. Tas apstrīdēts Senātā.
Kā ziņots, Kazakovs no Latvijas tika izraidīts 2004.gada rudenī. Viņš izraidīšanas likumību apstrīdēja tiesā, kas sūdzību izskatīja visās tiesu instancēs. Rezultātā 2006.gada 24.februārī Augstākās tiesas Senāts atcēla toreizējā iekšlietu ministra Dzintara Jaundžeikara (LPP) pieņemto lēmumu iekļaut Kazakovu "melnajā sarakstā".
Senāts uzskatīja, ka, pamatojoties uz cilvēktiesībām, pirms Kazakova iekļaušanas tā dēvētajā melnajā sarakstā bija jāizvērtē viņa dzīves apstākļi Krievijā un vai būs iespējama saikne ar Latviju, jo viņš ir dzimis Latvijā, šeit dzīvo arī viņa māte. Senāta spriedums pilnībā nenozīmē, ka Kazakovs var apmeklēt Latviju, jo viņam kā Krievijas pilsonim iebraukšanai Latvijā nepieciešama vīza.
Tiesā iesniegtajā pieteikumā Kazakovs norādījis, ka personiskais un morālais kaitējums viņam nodarīts saistībā ar iekļaušanu valstij nevēlamo personu sarakstā, lai gan pēc tam šis lēmums atcelts, aģentūra LETA savulaik uzzināja tiesā.
Kazakovs no Latvijas tika izraidīts 2004.gada septembra sākumā. Lēmumu par izraidīšanu pieņēma Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP), ņemot vērā drošības iestāžu atzinumus. Tolaik izskanēja informācija, ka 2004.gada maijā toreizējais iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons Kazakovu atzina par personu, kurai liegts ieceļot Latvijā.