Šā gada oktobrī Nīderlandes otrajā lielākajā pilsētā Roterdamā plānots atklāt jaunu objektu The Market Hall. Pati ēka veido tuneļveida arku, kur izvietotas dzīvojamās platības, bet zem arkas atradīsies tirgus un restorāni. Lai arī ēka ir unikāla un izskatās neierasti, tā tomēr iederas Roterdamas pilsētas ainavā - lielākā daļa ēku ir iespaidīgas laikmetīgās mākslas celtnes. Nīderlandes arhitekte Natālija Vrjē Dienai norādīja, ka patlaban īpaši tiek domāts par to, kā ēkās apvienot vairākas funkcijas un neaizņemt daudz vietas pilsētvidē. Līdz ar to nereti arhitekti izstrādā neierastus ēku konceptus. Tas gan savā ziņā ir likumsakarīgi, jo Roterdama ir vieta, kur atrodas vairākas nozīmīgas arhitektūras institūcijas, piemēram, Nīderlandes Arhitektūras institūts, kā arī pilsētā izvietoti vairāki slavenu arhitektu biroji. Tāpat nozīmīgs bijis fakts, ka Otrā pasaules kara laikā pilsēta tikusi iznīcināta.
Arhitektu biroja MVRDV arhitekts un The Market Hall projekta vadītājs Antons Vibēns stāsta, ka sākotnēji ideja bijusi divas dzīvokļu ēkas savienot ar jumtu un zem tā ierīkot tirdzniecībai paredzētu vietu. Tomēr plāni mainījušies, un iecerētais jumts pārveidots, lai arī tur varētu izvietot dzīvojamās platības. Šiem dzīvokļiem gan ir sava specifika - vietām grīdas vietā ir stikla logi, caur kuriem var vērot tirgū notiekošo. Savukārt ēkas iekšējo sienu rotās 3D attēls vairāk nekā 9000 kvadrātmetru platībā.
Bažām par drošību pamata gan neesot, Dienai uzsvēra arhitekts, norādot, ka Nīderlandē ir ļoti stingri kvalitātes kritēriji. Arī ēkas struktūra savā ziņā ir tradicionāla - līdz devītajam stāvam ēka būvēta līdzīgi citām dzīvojamajām mājām, katrā stāvā gan ievērojot nelielu nobīdi, savukārt augšējā daļa būvēta kā tilts.
Lai gan ēkas atklāšana plānota oktobrī, patlaban visas dzīvojamās platības vēl nav pārdotas vai izīrētas. A. Vibēns to skaidro ar krīzes iespaidu arī uz Roterdamas nekustamā īpašuma tirgu. Tomēr dzīvokļu cenas šajā ekskluzīvajā projektā neesot augstākas kā citur pilsētas centrā. Pats projekts kopumā gan izmaksājis 165 miljonus eiro.
Visu Annas Bērziņas rakstu lasiet ceturtdien, 24.aprīļa, laikrakstā Diena!