Diemžēl izrādījās, ka lībiešu draudzīgums pret amerikāņiem izrādījies mānīgs. 11.septembrī naidīgi noskaņots pūlis uzbruka amerikāņu konsulātam Bengāzī pilsētā. Uzbrukumā gāja bojā Stīvenss un vēl trīs amerikāņi.
ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone pauda neizpratni par lībiešu "nepateicību". "Kā gan kaut kas tāds varēja notikt valstī, ko mēs palīdzējām atbrīvot, un pilsētā, ko mēs palīdzējām glābt no izpostīšanas?" Taču nesenā vēsture liecina, ka tautas, kas ar amerikāņu gādību atbrīvojušās no asiņaino diktatoru jūga, nebūt nesteidzas izrādīt pateicību un nereti pavērš ieročus pret pašiem amerikāņiem. Demokrātijas izplatīšana ar zobenu rokā, ar ko bija aizrāvies iepriekšējais ASV prezidents Džordžs V.Bušs, nav nesusi gaidītos augļus, jo musulmaņu valstis neuzskata par nepieciešamu pieskaņot savu valsts pārvaldes sistēmu Rietumu demokrātijas tikumiem.
Gadu desmitiem ASV pārāk nekautrējās atbalstīt tādus diktatorus kā ilggadējais Ēģiptes vadonis Hosnī Mubaraks, bet pagājušogad, kad šo reģionu pāršalca "arābu pavasara" vēsmas, ASV un citas rietumvalstis uzmundrināja valdošo režīmu pretiniekus, cerot uz demokrātijas uzvaru. Drīz vien cits pēc cita tika gāzti vairāki arābu valstu vadoņi: Mubaraks, Lībijas vadonis Muammars Kadāfi, arī Tunisijas un Jemenas līderi. Taču veco dinozauru atstumšana no varas vēl nenozīmēja, ka viņu vietā stāsies godīgi, neuzpērkami un demokrātiski noskaņoti līderi. Varas vakuumu savā labā centušās izmantot dažādas islāma ekstrēmistu grupas, kas diktatoru valdīšanas laikā tika nesaudzīgi apspiestas. Tagad islāmisti ir pacēluši galvu un saskata iespēju pārņemt varu savās rokās.
Pēdējā laikā musulmaņu valstīs vērojamais protestu vilnis sākās pēc tam, kad YouTube portālā parādījās fragmenti no filmas Musulmaņu nevainība. Šajā filmā pravietis Muhameds attēlots kā izvirtulis, kurš atbalsta pedofiliju un homoseksuālismu, bet viņa sekotāji parādīti kā nežēlīgi slepkavas, kas gatavi nogalināt arī sievietes un bērnus. Nemākulīgi veidotā filma bija nepārprotama provokācija, bet pēdējo gadu notikumi liecina, ka musulmaņi ir ļoti viegli aizvainojami, turklāt uz provokācijām gatavi atbildēt ar nāves draudiem. Par islāma radikāļiem netīkamas filmas uzņemšanu ar savu dzīvību samaksāja Nīderlandes režisors Teo van Gogs; nāves draudus saņēmuši arī Eiropas presē publicēto karikatūru autori.
Ar nāves draudiem jau vairāk nekā 20 gadu spiests rēķināties arī rakstnieks Salmans Rušdi, kuram Irānā valdošais režīms aizmuguriski piespriedis nāvessodu par islāma zaimošanu. Rušdi izsaka nožēlu, ka arī XXI gadsimtā joprojām ir cilvēki, kas gatavi kādu nogalināt tikai par, viņuprāt, aizvainojošiem vārdiem. Rušdi secina, ka pēdējā pusgadsimta laikā daudzas musulmaņu valstis ieslīdējušas atpakaļ viduslaikos, pieņēmušas daudz radikālāku islāma interpretāciju. "To raksturo "plāna āda", paranoja, gatavība iesaistīties vardarbībā un uzskats, ka ir normāli nogalināt cilvēkus, ja esi par kaut ko aizvainots. Tā ir fanātiķu, tirānu domāšana. Un ļoti žēl, ka tā tik plaši izplatījusies islāma pasaulē."
Vairāk par nemieriem arābu valstīs lasiet Sestdienā!