2008.gada februāra Eiropas Komisijas ziņojumā iekļautais brīdinājums bija nepārprotams: ja Latvija nopietni neķersies pie inflācijas apkarošanas, patēriņa ierobežošanas un budžeta sakārtošanas, mūsu ekonomikai draud tā sauktā "smagā piezemēšanās" jeb ļoti nopietna krīze. Latvijas amatpersonas par izteikto brīdinājumu neizrādīja īpašu satraukumu. "Ekonomikā ir jau sācies un turpināsies stabilizācijas process, un nav īsti korekti to saukt par "piezemēšanos"," uzsvēra toreizējā Finanšu ministrijas valsts sekretāre Irēna Krūmane.
"Tolaik daudziem vēl bija rozā brilles uz acīm, bet citi, lai arī apzinājās situācijas nopietnību, nevarēja atklāti teikt visu, ko domā," tagad secina DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš. Sabiedrībā valdīja "trekno gadu" domāšana, tādēļ jebkādi mēģinājumi piebremzēt ekonomikas attīstību, piemēram, ierobežot straujo algu kāpumu, saskārās ar lielu pretestību. "Latvijā caur skandināvu bankām ieplūda milzīga naudas masa, ko mēs nespējām absorbēt. Tas dzina uz augšu inflāciju un ietekmēja arī valsts budžeta veidošanu," atceras toreizējais premjers Ivars Godmanis.
"Bankas deva 110% kredītus; cilvēkiem tika stāstīts, ka ekonomikas izaugsme turpināsies vismaz 10–15 gadus. Daudzi tam noticēja. Visiem gribas labi dzīvot. Protams, pasaulē pieredzētas daudzas šāda veida krīzes, bet mums tā bija pirmā pieredze," spriež nekustamo īpašumu uzņēmuma Balsts valdes priekšsēdētājs Aigars Zariņš. Tieši nekustamo īpašumu nozarē bija uzpūsts lielākais "trekno gadu" burbulis, ko veicināja viegli pieejamie kredīti un cilvēku vēlme iedzīvoties ar spekulatīviem darījumiem. Nekustamā īpašuma cenu maksimums tika sasniegts 2007.gada aprīlī, kad trīsistabu dzīvoklis Purvciemā vai Pļavniekos maksāja ap 120 000 eiro (tagad cena ir aptuveni trīsreiz zemāka).
Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā profesors Mortens Hansens secina, ka pēc "trekno gadu" patēriņa dzīrēm bija grūti cerēt uz vieglām paģirām. "Latvijas ekonomika bija tik ļoti pārkarsusi, ka man grūti iedomāties "vieglās piezemēšanās" scenāriju." Tā vietā Latvija pēc pilnas programmas "izbaudīja" smagās piezemēšanās sekas. Iekšzemes kopprodukts kritās par gandrīz 25%, kam grūti atrast precedentus pasaules miera laiku vēsturē.
Valdība bija spiesta ķerties pie bargas taupības programmas, ar ko Latvijas tauta samierinājās bez īpašiem protestiem, ja neskaita 2009.gada 13.janvāra grautiņu Vecrīgā. Krīzes menedžeris Valdis Dombrovskis premjera amatā pārdzīvojis ne tikai vienas, bet pat divas Saeimas vēlēšanas; drīzumā viņš varēs svinēt četru gadu jubileju valdības vadītāja postenī. Dombrovskis jau pirms kāda laika sarakstīja grāmatu ar daudzsološu nosaukumu Kā Latvija pārvarēja finanšu krīzi, lai gan skeptiķi uzskata, ka Latvijas "veiksmes stāsts" ir pārspīlēts un tāls no ierindas pilsoņu realitātes.
Ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš spriež, ka Latvija noteikti ir veiksmes stāsts, salīdzinot par prognozēm, kas tika izteiktas 2008.gada beigās un 2009.gada sākumā. Tolaik daudzi pareģoja pilnīgu banku sistēmas sabrukumu, lata devalvāciju un valsts nespēju pildīt savas saistības, piemēram, maksāt algas un pensijas. Nekas no šiem brīdinājumiem nav piepildījies.
Krīzes laikā viens no redzamākajiem lata devalvācijas atbalstītājiem bija uzņēmējs Jānis Ošlejs, kurš joprojām ir pārliecināts, ka valdība toreiz izvēlējās nepareizo krīzes risināšanas recepti. "Tas, ka Latvijas ekonomika piecus gadus pēc krīzes sākuma joprojām nav sasniegusi pirmskrīzes līmeni un mums ir daudz lielāks bezdarbs, manuprāt, liecina, ka krīze vēl aizvien turpinās. Par krīzes beigām varēs runāt tikai tad, kad mūsu ekonomika būs lielāka nekā pirms krīzes."
Piecu gadu bilance
Iedzīvotāju skaits
2007.gadā: 2,21 miljons
2012.gadā: 2,04 miljoni
Dzimušo skaits
2008.gadā: 24 397
2012.gadā: 19 520
Emigrēja no Latvijas
2007.gadā: 15 463 cilvēki
2011.gadā: 30 380 cilvēki
Vidējā alga (pēc nodokļiem)
2007.gada septembris: 288 lati
2012.gada septembris: 336 lati
Vidējā pensija
2007.gada 4.ceturksnī: 124 lati
2012.gada 4.ceturksnī: 181 lats
Sērijveida dzīvokļa cena Rīgā
2007.gada aprīlis: 1720 eiro par kvadrātmetru
2012.gada decembris: 583 eiro par kvadrātmetru
Nopirktas jaunas vieglās automašīnas
2007.gadā: 35 967
2012.gadā: 12 901
98.markas benzīna cena
2008.gada februāris: 72 santīmi par litru
2013.gada februāris: 1,02 lati par litru
Inflācijas līmenis
2008.gadā: 15,4%
2012.gadā: 2,3%
Bezdarba līmenis
2008.gada janvāris: 5%
2013.gada janvāris: 10,6%
Vairāk par krīzi un tās sekām lasiet Sestdienā!