"Šī filma kā process kaut ko iemāca. Man tā iemācīja spēju noticēt sajūtām, dzīvei. Filmas varoņi ir ļoti vienkārši cilvēki, un te viss ir īsts. Bija arī plānots, ka Klaudio un Ivana manu tango nodejos Buenosairesā un mēs uz turieni aizbrauksim kopā," SestDienai stāsta komponists Arturs Maskats, par jau minēto pāri vēstot ar lielu sirsnību. Tas ir ārkārtīgi skaists stāsts, viņš vēl piebilst. Klaudio tango dejošana ir palīdzējusi sabremzēt Pārkinsona slimības gaitu, un Ivana tagad vada tango kursus tieši šīs slimības skartiem cilvēkiem.
Var to, protams, saukt par brīnumu, bet man laikam labāk patīk domāt, ka viss tomēr ir saistīts – arī dvēseliskais ar fizisko, arī domas un sajūtas ar darbību, dejas soļi ar praktisko ikdienu. Un varbūt tad, kad to pa īstam saprotam, kļūstam kaut drusku laimīgāki.
Par cilvēka un cilvēciskā vietu un nozīmi tiek runāts arī zinātnē, kur nu jau labu laiku arvien lielāku lomu ieņem mākslīgais intelekts. Vai tas ir slikti un tam būtu jāpretojas? Vai, tieši otrādi, – tas palīdz un būtu beidzot līdz galam jānovērtē, tik tiešām arī prestižas balvas piešķirot "mākslīgajam prātam" un tā sasniegumiem? Vai varbūt ir vēl kāds trešais veids, kā pret to būtu jāizturas, nenodalot no cilvēka un nemēģinot atsevišķi izcelt, bet gan saplūdinot visu kopā? Gluži kā ar āmuru iedzenot naglu – nesakām taču, ka āmuram tas izdevās. Tas ir tikai instruments laba amatnieka rokās, ar kura palīdzību var tikt pie kārtīga krēsla vai citām noderīgām lietām. Un tomēr. Vai pienāks mirklis, kad mākslīgais intelekts sāks dzīvot pats savu dzīvi un, turpinot jau minēto līdzību, kļūs par āmuru un tā izmantotāju vienlaikus? Nobela prēmiju dalītāji acīmredzot pagaidām ar pārdomām par to īpaši neaizraujas, taču ikgadējo balvu piešķiršana atkal izraisījusi viļņošanos – tostarp šajā kontekstā.
Un tad par to pašu cilvēcību no vēl citas, skaudrākas puses. Līdz ar budžeta nonākšanu Saeimā, dzestrajiem rītiem un pirmajām salnām no rudens skaistuma domas pamazām pievēršas gaidāmajai ziemai un aukstumam. Jāgatavojas. Arī Ukrainas karavīri par to domā. Šonedēļ, sazinoties ar dažiem no viņiem un vaicājot, kā palīdzēt, atbilde bija zibenīga – lūgums pēc ziemas zābakiem. Nu, tādiem patiešām siltiem un nenovalkājamiem. Protams, gribētos ticēt, ka Zelenska Ukrainas uzvaras plāns izrādīsies veiksmīgs, Rietumi atsauksies un karš (jau) nākamgad beigsies... Bet ziema nāk. Zābakus vajag, lai nenosaltu. Un izturētu. Vai vēl mēnesi vai divus, vai gadu, vai ilgāk – par tādiem jautājumiem karavīri frontē cenšas vairs nedomāt un nerunāt. Viņi par siltumu un pavasari sapņo citādi nekā mēs, miera pusē dzīvojošie. Tāpēc tikai vēlreiz gribas aicināt, atgādināt un lūgt līdzās savām vajadzībām neaizmirst arī par Ukrainu, par palīdzību tiem, kas turpina turēties.
Tāds, lūk, šonedēļ tango – viss atkal un joprojām par cilvēkiem.
Šīs nedēļas, 18.-24. oktobra, žurnālā SestDiena lasiet:
SestDienas SALONS. Noticēt sajūtām un dzīvei
Komponists Arturs Maskats par mūzikas un dejas brīnumaino pretspēku slimībai, komponēšanu filmas kadros, kara ēnu kultūrā, attiecībās un Šekspīra cilvēciskumu
KINO. Kardiogramma uz ekrāna
Kinofestivālu blīvais formāts izaicina un aizrauj. Rīgas Starptautiskais kinofestivāls (RIGA IFF), kas šogad notiks no 17. līdz 27. oktobrim, piedāvā daudzpusīgu 120 filmu programmu, kas vienlaikus apcer gan Latvijas kino kvalitātes, gan nozares starptautisko pievilcību
DIENASGRĀMATA. Ceļš uz Kijivu šobrīd tāls
No nakts stundām, kas pavadītas drošākajā dzīvokļa telpā – vannasistabā – līdz starptautiska līmeņa sanāksmēm bumbu patvertnē. Dzīve dažādās Ukrainas pilsētās patlaban rit ļoti atšķirīgi – kamēr vienā mierīgāk, citā trauksmes karte visu laiku sarkana. Taču darbs un ikdiena turpinās arī kara apstākļos, ļaujot apjaust ukraiņu milzīgo spēku un vilkt pārdomu paralēles, arī Latvijas kontekstā
FOKUSĀ. Balvas zinātnē – mākslīgajam intelektam
Nobela komitejas lēmums cildināt mākslīgo intelektu veselās divās disciplīnās, aktualizējis jautājumu, cik ilgi cilvēki spēs sacensties prāta spējās ar mašīnām
PASAULĒ. Zvaigznes, mafija un noriets. Tropicana stāsts
Oktobra sākumā ASV azartspēļu galvaspilsētas Lasvegasas iedzīvotāji un viesi varēja vērot iespaidīgu šovu ar gaismām un bezpilota lidaparātiem, kas bija veltīts kazino – viesnīcas Tropicana ēku nojaukšanai. Pēc tam divas 22 stāvu ēkas, kas šobrīd ir kompānijas Bally’s Corporation īpašumā, tika kontrolēti uzspridzinātas. Tajā brīdī beidza pastāvēt leģenda, jo kazino Tropicana gadu desmitiem ir bijis viens no Lasvegasas un Nevadas pavalsts simboliem, kura ikdiena bijusi nesaraujami saistīta ar lielu naudu, slavenībām un, protams, arī mafiju
IZPĒTĪTS. Stunda bez ekrāniem domu sakārtošanai
Miljardiera piekoptais rituāls varētu palīdzēt daudziem cilvēkiem sakoncentrēties dienas svarīgāko uzdevumu veikšanai un pārdomātāku lēmumu pieņemšanai
LAIKA MAŠĪNA. Cements – dāvana celtniekiem
Pirms 200 gadiem angļu mūrnieks Džozefs Aspdins patentēja portlandcementu – saistvielu, kas bija jāsajauc ar granti un ūdeni, lai iegūtu diezgan kvalitatīvu celtniecības darbos neaizstājamo javu. Aspdinam viņa dzīves laikā šis izgudrojums gan neatnesa nedz slavu, nedz bagātību, un viņa nopelni tika atzīti vien XX gadsimta pirmajā pusē
Kā arī ŠONEDĒĻ, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, NEDĒĻAS KULTŪRIZKLAIDES DEVA, KINO, ZIRNIS ĒD, SestDienas VAKARIŅAS, IZPĒTĪTS, MĪKLA, HOROSKOPI, ANEKDOTES un SMALKĀS APRINDAS.