Taču, lai plašāk izmantotu pārtiku, kas pēc derīguma termiņa beigām ir saglabājusi lietošanas īpašības, jāmaina likumdošana. Tomēr krīzes kulminācijas laikā rosinātā diskusija par izmaiņām pārtikas apritē, kas ļautu tirgotājiem nodot labdarībā pārtiku ar beigušos derīguma termiņu, apsīka, pa īstam nesākoties. Neviena institūcija negrib uzņemties atbildību par iedzīvotāju veselību un risinājumus nepiedāvā.
Cietsirdīgs egoisms un turīgo vienaldzība, saka Latvijas Samariešu apvienības direktors Andris Bērziņš, atgādinot, ka to cilvēku skaits, kuriem pietrūkst dienišķās maizes, nesarūk jau vairākus gadus. Tikmēr citas Eiropas valstis nav tik izšķērdīgas un atradušas veidu, kā legāli pabarot trūcīgos ar vēl labiem ne pirmā svaiguma produktiem.
Torte Cielaviņa, kurai derīguma termiņš beidzies pirms dienas, hermētiskos iepakojumos sagriezti visai dārgi, joprojām apetītlīga paskata sieri, Lāču maize ar augļiem un valriekstiem, graudu maize, kaste ar dažādiem jogurtiem, mazliet iebojātu mandarīnu kalns un kivi — tāds ir pārtikas grozs, ko no Rimi šodien saņem kāds mednieku kolektīvs, lai nogādātu meža zvēriem. Mednieki saka, esot ilgi gaidījuši un ar grūtībām izcīnījuši iespēju saņemt pārtiku ar beigušos termiņu, tāpēc negribot afišēties. Taču lielākā daļa cienasta meža zvēriem gan netiks, bet aizceļos pie visai pārtikušām ģimenēm. Virs jogurta nedaudz sakrājies dzeltenīgs ūdens, bet garšojot labi, siers izskatās svaigs, un ir grūti izdomāt iemeslu, kāpēc to neapēst pašiem, bet atdot dzīvniekiem, arī kivi kļuvuši tikai gatavāki un saldāki. Vasarā no aprikožu un nektarīnu kaudzēm mednieku sievas, māsas un kolēģes gatavo gardus ievārījumus, no sarkaniem, dzelteniem un zaļiem pipariem salātus un pildījumus. Mango, melones un arbūzus var izdalīt radiem un kaimiņiem. Nereti atkritumos nonāk dārgi produkti nelielos iepakojumos, ko cilvēki vienkārši neizpērk. Mežacūkām, aļņiem, briežiem un stirnām tiek saldi banāni ar nedaudz brūnēt sākušu mizu, puķkāposti, brokoļi, tomāti un maize. Arī zemnieku saimniecībām piešķirto pārtiku pirms atdošanas mājlopiem izšķiro paši saimnieki un strādnieki. Trūcīgas ģimenes, kas laukos pārtiek no pabalstiem un pārtikas pakām, ir priecīgas, ka tiek pie govīm, zirgiem un trušiem domātajiem banāniem, smalkmaizītēm, kūkām, biezpiena sieriņiem. Līgatnietes Ilzes ģimenei no tuvējās saimniecības, kurā viņa slauca govis, atnestā vecā pārtika ļāva nebadoties divus smagus gadus, kamēr viņa auklēja bērnu, bet vīrs, strādājot Līgatnes papīrfabrikā, bija vienīgais pelnītājs. Sievietes ģimenē aug četri bērni, un viņa atceras, ka bieži vien no lielveikala izmestā pārtika bija vienīgā, ar ko pabarot sešas mutes.
Cik daudz pārtikas nonāk atkritumos, lielveikalu pārstāvi neatklāj, jo šī informācija ir komercnoslēpums. Tomēr nav sarežģīti veikt aptuvenas aplēses: ja neliels veikals atkritumos izmet divus kilogramus dienā, lielveikals līdz pat vairākiem desmitiem, bet Rimi un Maxima veikalu vien Latvijā ir vairāk nekā 240, iznāk, ka kopā Latvijas veikali izmet vidēji 20 tonnas pārtikas dienā, kas veido ap 60 000 latu zaudējumu, skaidro Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs.
Pie tā, ka liela daļa labas pārtikas nonāk atkritumos, vainojams tirgotāju skopums, uzskata politikas pētniece Linda Curika. "Īpaši spilgti to var redzēt pēc svētkiem. Ārzemēs Ziemassvētku saldumu komplektus, piparkūkas var dabūt gandrīz par velti, bet pie mums atlaides ir niecīgas, Supernetto, piemēram, redzēju viena santīma atlaidi. Es nesaprotu to domāšanu, laikam tirgotājiem tik ļoti gribas nopelnīt, ka labāk izmest. Ārzemēs pavisam lēti var nopirkt preces, kurās līdz derīguma termiņa beigām atlikušas divas dienas, bet pie mums ar nelielu atlaidi pirkt puspuvušus mandarīnus ir pazemojoši."
Visu rakstu par neizpirktās pārtikas likteni lasiet Sestdienā!