Balsojuma procedūra ir piņķerīga, it īpaši tas attiecas uz Oskaru ārzemju filmu kategorijā, balvu, kas vērtē ne tikai ASV kino ražu, bet arī pasaules kino piedāvājumu. Nokļūt ārzemju filmu Oskaru nominantu listē ir katras valsts kinonozarei piederīgā tāls sapnis, ne velti ik gadu aptuveni astoņdesmit pasaules valstu (2015. gadā – 81 valsts) sūta savas filmas sacensībai par iekļūšanu Oskaram nominēto filmu pieciniekā. Jāsaka gan, ka šogad tieši labākās ārzemju filmas kategorija šķiet visparedzamākā un prognozējamākā visu Oskaru kontekstā. Esmu gatava apēst savu cepuri, ja Oskars netiks ungāru režisora Lāslo Nemeša filmai Saula dēls/Son of Saul. (Šajās dienās filma ir skatāma arī vairākos Rīgas kinoteātros.) Pērnā gada maijā šī ungāru režisora debitanta filma satrieca Kannu festivāla publiku un jau tad «raisīja aizdomas», ka varētu kļūt par vienu no pārliecinošākajiem pretendentiem uz Amerikas Kinoakadēmijas Oskaru labākās ārzemju filmas kategorijā. Dramatiskā tēma – holokausts – un veids, kā izstāstīts satriecošais stāsts, kura darbība norisinās koncentrācijas nometnē, bija un ir spēcīgs trumpis. ASV Kinoakadēmijai ir arī iepriekš paredzamas tematiskās prioritātes. Nenoliedzami, traģēdija, kas veltīta holokaustam, ir šo prioritāšu vidū.
Labākā filma
Astoņi pretendenti – filmas, kuras teju visas ar pāris izņēmumiem ir rādītas Rīgas kinoteātros. Šonedēļ startē pētnieciskās žurnālistikas spēka un ietekmei veltītā un reālos notikumos balstītā filma Uzmanības centrā/Spotlight, kas stāsta par laikraksta The Boston Globe žurnālistu nopelniem baznīcas piesegto priesteru pedofilu atmaskošanā XXI gadsimta sākumā. Pēc šīs filmas iznākšanas uz ekrāna paliek vien divas, kas Latvijā nav rādītas, tā ir drāma Istaba/Room, kā arī vēsturiska melodrāma Bruklina/Brooklyn. Filmas Istaba spēks ir tēmas skandalozumā un arī smalkjūtībā un psiholoģiskajā niansētībā šīs tēmas atklāsmē. Istabas galvenā varone ir meitene, kura ir nolaupīta un septiņus gadus dzīvo kāda maniaka gūstā, viņas vienīgais glābiņš ir piecgadīgais dēls – varmākas bērns. Šo filmu vēl pieminēsim, runājot par pretendenti uz labākās aktrises Oskaru – ļoti iespējams, tā būs aktrise Brī Lārsone, kura tēlo galveno lomu Istabā.
Retro melodrāmas Bruklina atrašanās nominantilabākās filmas nominantu kategorijā, visticamāk, izskaidrojama ar katra Amerikas Kinoakadēmijas biedra apziņu, ka amerikāņi ir Eiropas imigrantu pēcteči. Iespējams, tādēļ Bruklina – stāsts par kādas īru meičas emigrāciju uz Ameriku un pēcāk nespēju īsti izšķirties starp diviem sirds-āķīšiem – to, kurš ASV, un to, kurš Īrijā, – cierē uz Oskaru kā labākā filma. Tā ir simpātiska melodrāma, bet ne vairāk.
Vairāku citu balvu ceremonijas (Zelta globusi, britu BAFTA u. c.) un galu galā šīs filmas iespaidīgais kopīgais Oskara nomināciju skaits (12!) rada priekšnojautas, ka tieši Alehandro G. Injarritu filma Cilvēks, kurš izdzīvoja/The Revenant kļūs par uz varētāju. Visdrīzāk tieši šī filma par neticami sīkstā mednieka (Leonardo di Kaprio) ceļojumu un cīņu par izdzīvošanu XIX gs. skarbajos Ziemeļamerikas plašumos iegūs labākās filmas Oskaru. Tas būs «rekorda cienīgs» fakts Oskara vēsturē – arī pērn labākās filmas Oskaru ieguva Injarritu filma (Putnucilvēks/Birdman). Šādi precedenti Oskaru vēsturē ir reti.
Kaut, kas zina, varbūt akadēmiķus būs pārņēmusi nostalģija un vēlme izrādīt cieņu kādai no klasiķu veidotajām filmām – te nu var izvēlēties starp psihedēlisko distopiju Trakais Makss. Skarbais ceļš/Mad Max: Fury Road (režisors Džordžs Millers), kosmosa drāmu Marsietis/The Martian (Ridlijs Skots) vai, kas mazticams, vēsturisko trilleri Spiegu tilts/Bridge of Spies (Stīvens Spīlbergs). Vienai no divām "ražošanas drāmām", tas ir, filmām, kas cītīgi izseko kādā profesionālā vidē bāzētu cilvēku grupu – baņķierus (kā filmā Gadsimta likme/The Big Short) vai žurnālistus (kā filmā Uzmanības centrā) un to izaicinājumus –, domāju, izredžu uzvarēt nav. Jāpiebilst, ka es nepiešķirtu labākās filmas Oskaru nevienai no šajā kategorijā nominētajām filmām, bet tā jau ir liriska atkāpe.
Visu Ditas Rietumas rakstu par Oskaru spēlēm lasiet 26. februāra žurnālā SestDiena!