Sirsnīgā un nepieejamā Lilita Bērziņa

Varbūt šī cieņa bija pārlieka, jo aktrise nonāca publiskas vientulības lokā ― viņai tuvoties cilvēciskas intimitātes zonā šķita neiespējami. Dižā Lilita palika nepieejama kā cietoksnis uz klints. Kā Spīdola, ko aktrise spēlējusi vēl Raiņa dzīves laikā.Lilita Bērziņa dažādu paaudžu skatītāju atmiņā saglabājusies kā dāma, spoža un lepna savās manierēs un stājā. Viņas tēla stūrakmens ir nevainojama āriene, kas raksturo Eduarda Smiļģa audzinātās aktrises. Teātra zinātnieks Viktors Hausmanis grāmatā Lilita Bērziņa secina: "Lilita vienmēr pratusi gaumīgi ģērbties, viņa zina, kas piestāv un kas ne. Tā varbūt no mātes, prasmīgas šuvējas, pārmantota gudrība. Ļoti labprāt aktrise pati šuj. Lilita pārvalda sievietes izpausmes noslēpumus; kādreiz šādas sievietes sauca par dāmām, piešķirot šim jēdzienam vislabāko, viscilvēciskāko nozīmi." Lai gan ārēji lepna un cēla, Lilita iekšēji bija vienkārša sieviete. Dailes teātra arhivāre, tulkotāja Aina Vecsīle žurnālistam Ivaram Kleinam stāstījusi: "Lilitai Bērziņai ballē bija jādejo pirmais valsis, uz ko gluži pašsaprotami viņu būtu jālūdz kādam no teātra vadības, piemēram, toreizējam galvenajam režisoram Arnoldam Liniņam, kurš stāvēja turpat netālu. Taču ― kas notika? Skatuves strādnieku priekšnieks nespēja nociesties un pasteidzās pirmais, jo viņš ļoti gribēja uzlūgt skaisto dāmu uz valsi. Domājat, ka Lilita Bērziņa bija par lepnu, lai pirmo deju savā jubilejā dejotu ar skatuves strādnieku? Nē! Viņa dejoja."Lilita Bērziņa bija tik izcila aktrise, ka visos laikos valdošā vara viņu gribējusi redzēt savās rindās kā košu ziedu pie dažādo režīmu cepures. Viņai tika piešķirti visi augstākie apbalvojumi gan Ulmaņlaikā, gan vācu un padomju laikā. Aktrise bieži rotāja gan buržuāziskā žurnāla Atpūta vāku, gan vēlāk ― komunistiskā oficioza Cīņa pirmās lappuses.Būdama vairāku Latvijas PSR Augstākās padomes sasaukumu deputāte, viņa uzstājās ar politizētām runām un sniedza "pareizas" intervijas žurnālos un laikrakstos. Lilita Bērziņa vienmēr izvēlējās būt darītāju rindās un paklausīt varai. Lūk, ko par to domā Venta Vecumniece: "Tagad Lilitai Bērziņai daži pārmet partejiskumu. Mīļie draugi, bija nerakstīts likums ― latviešiem jāstājas partijā, citādi varu pilnīgi pārņems krievi! Un visi latvieši, kuri saprata, ka var kaut ko lietas labā darīt, stājās partijā: Gunārs Priede, Džemma Skulme, Pēteris Pētersons, Jānis Peters un pārējie ar savu talantu un personības spēku neļāva mums aiziet iznīcībā. Lilita nekad un neko nedarīja, lai, kā tagad saka, taisītu karjeru, izsistu sev labvēlību vai cildināšanu. Nekad! Viņai bija zvērīgs darbs, pienākums un bezgala mīlestība pret teātri. Lilitai visu mūžu blakus lielajam darbam sekoja veiksme."Vairāk par izcilo aktrisi Lilitu Bērziņu lasiet Sestdienā!