Sportā, aizstāvot ieceri ļaut olimpiskajās spēlēs piedalīties arī Krievijas un Baltkrievijas atlētiem un meklējot veidus, kā to panākt, kā viens no argumentiem tiek minēts arī tas, ka pasaulē taču visu laiku kaut kur notiek karš un tāpēc neesot godīgi kādam kaut ko aizliegt... Vai šis arguments iztur kritiku? Gribētos jautāt citādi: vai esam tiesīgi neizmantot visus iespējamos līdzekļus, lai liktu saprast ne tikai agresorvalstu līderiem, bet arī jebkuram iedzīvotājam, ka tas, ko dara viņa valsts, nav ne labi, ne pareizi, ne godīgi vai jebkā attaisnojami?
Kopš pērnā gada novembra Latvijas iedzīvotāji izgatavojuši vairāk nekā 74 tūkstošus ierakumu sveču Ukrainas armijai, tikmēr vēsta biedrība Tavi draugi. Blakus notiekošais karš ir ienācis mūsu ikdienā, pat ja neesam tajā tieši iesaistīti, pat ja personīgi nepazīstam nevienu ukraini. Mēs kā valsts iestājamies par atbalstu Ukrainai, mēs kā indivīdi palīdzam un ziedojam, ja mums ir tāda iespēja. Galu galā – mēs gluži vienkārši kā cilvēki runājam un domājam par karu. Vai varam ko ietekmēt, un vai no mūsu mazajām domām, nostājas paušanas un rīcības ir kāda jēga?
"Īsu brīdi, kādu nedēļu tā tiešām bija sajūta "kāda jēga no tādas pasaules, kas nekur uz priekšu nav tikusi?". Bet drīz jau redzēju cilvēku saviļņošanos, mobilizēšanos palīdzībai, un tas mani atgrieza pie ticības, ka mēs varam veidot pretsparu tām zvērībām. Ka ir ļaunums, un ka tas laikam nekad nepazudīs no pasaules, bet mēs varam veidot tam pretsparu," SestDienai saka dzejniece Inga Pizāne.
Kara beigas joprojām nav redzamas. Nākotnes un iespējamo risinājumu scenāriji tiek zīmēti, taču arī tie nekādu īpaši daudzsološo ainu nerāda. Varbūt domāt par šo "atbalsta garīgo spēku", kurā saslēgušies apkārtējie cilvēki un ko sarunā piemin dzejniece, ir vienīgais iespējamais ceļš. Un turpināt dzīvot, tomēr cerot uz iespējami ātrāku saprāta atmošanos arī visaizmigušākajos prātos. Turpināt, ticot labā uzvarai, vai, kā saka kara reportieris Atis Klimovičs: "Tas ir tumsas karš ar gaismu. Nedrīkstam nogurt. Kā mēs varam nogurt, ja ukraiņi turas?"
Šīs nedēļas, 24. februāra - 2. marta, žurnālā SestDiena lasiet:
FOKUSĀ. Kara gads Ukrainā
Krievijas tieši pirms gada sāktais iebrukums Ukrainā, kuram daudzi vēl īsi pirms tam neticēja, pāršķīra jaunu lappusi ne tikai abu valstu vēsturē, bet mainīja arī Eiropas attieksmi pret Krieviju un starptautiskās attiecības. SestDiena izseko svarīgākajiem pagriezienpunktiem šī kara gaitā
PASAULĒ. Optimistiskie, pesimistiskie un vēl citi scenāriji
Lai arī pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā apritējis gads, joprojām pastāv dažādi viedokļi par iespējamo kara iznākumu. Tikai daži no tiem saistīti ar vienas vai otras puses uzvaru – vēl ir arī kompromisu varianti, lai cik nereāli tie nešķistu pirmajā brīdī. Turklāt ietekmi uz karadarbību atstāj arī starptautiskā ģeopolitiskā situācija
TĒMA. Olimpiskais nemiers
Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) iniciatīva pētīt veidus, kā Krievijas un Baltkrievijas sportisti varētu startēt Parīzes olimpiādē, izsaukusi plašu rezonansi pasaulē, tostarp arī Latvijā
ATSKAITES PUNKTS. 24.02.2022. Pirms un pēc
Par to, kā Latvijas mediji spējuši šī gada laikā atspoguļot blakus notiekošo karu un kā publiskajā telpā pietrūkst, spriež politikas zinātnes profesore, Latvijas Transatlantiskās organizācijas (LATO) priekšsēdētāja Žaneta Ozoliņa un pieredzējušais kara reportieris Atis Klimovičs
SestDienas SALONS. Pasaule ar kliedzienu modina mieru
Dzejniece Inga Pizāne par to, kāpēc kara laikā ir jāraksta dzejoļi, egoistisko pašrefleksiju un rakstīšanas jēgu
DIENASGRĀMATA. It’s Kyiv, baby!*
...jeb atzīšanās mīlestībā mirklim un pilsētai, kura vairs nekad nebūs tāda pati...
IZPĒTĪTS. Visspēcīgākā mīlestība – Ungārijā
Polijas zinātnieku sagatavotajā mīlestības indeksā Baltijas valstis ir aptuveni saraksta viducī
Kā arī ŠONEDĒĻ, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, KULTŪRIZKLAIDES DEVA, SestDienas VAKARIŅAS, KINO, ZIRNIS ĒD, IZPĒTĪTS, MĪKLA, HOROSKOPI, SMALKĀS APRINDAS un ANEKDOTES.