Par pirmo no tiem, kas arī šīs nedēļas SestDienas fokusā, it kā viss būtu skaidrs. Proti, ka nekas nav skaidrs. Turcijā un Sīrijā nule notikušais ne vien saucams par traģisku, bet pirmajā brīdī arī šķiet absolūti neiedomājams XXI gadsimta pasaulē (jāpiezīmē – baisi, ka arvien biežāk šādi gribas teikt par tik ļoti dažādām lietām un notikumiem...). Tehnoloģijas un zinātne taču it kā ir gājušas tik tālu! Spējušas ieraudzīt vismazākās mikrodaļiņas, radīt neiedomājami jaudīgus aparātus, tikt galā ar visdažādākajām problēmām, kas vēl pirms pāris gadsimtiem šķita nekad neuzvaramas. Un tomēr. Zemes spēks izrādījies nesakošļājams kumoss. Kāpēc tā? Uz to šo SestDien mēģina atbildēt ģeoloģijas doktors Jānis Karušs.
Savukārt par to otro tematu... Šķiet, no filozofiskā skatpunkta raugoties, tas ir tikpat sens, cik Zemes spēks un svārstības. Un vienlaikus gluži tāpat brīžam šķiet neiedomājami, ka joprojām par ko tādu jāstrīdas XXI gadsimtā... Kurš gan nav dzirdējis mūžveco "joku" par dalījumu "cilvēkos un sievietēs", kas, it kā neko ļaunu nedomājot un ar labdabīgu smaidu, tik bieži tiek piesaukts dažādās sarunās? Režisore Kristīne Briede atkal pavisam tieši par to likusi domāt ar savu jaunāko darbu Svārstības, kas iekļaujas šā gada Lielā Kristapa pirmizrāžu skaitā. Pirmajā mirklī varētu šķist, ka filma ir par ļoti šauru tematu – jautājumu būt vai nebūt sievietēm mācītājām, vajag vai nevajag atļaut viņu ordināciju. Taču stāsts nebūt nav par to – tas ir daudz, daudz plašāks un aktuālāks, nekā pirmajā brīdī varētu likties. Refleksijas, protams, paliek katra skatītāja ziņā, taču man gribas teikt: tas ir stāsts par mūžīgu otrā plāna lomu, vietas ierādīšanu, izmisīgiem mēģinājumiem noturēt varas un spēka pozīcijas pasaulē, kas sen jau domā pilnīgi cita veida kategorijās. Kas no tā ir ieguvēji? Sabiedrība noteikti ne.
"(..) man liekas svarīgi, ka veselīga sabiedrība veidojas konservatīvu un liberālu uzskatu mijiedarbībā, proti, kur liberālais paskrien uz priekšu, tur konservatīvais pavelk atpakaļ. Tad veidojas tāds kā balanss vai vismaz stabilāka sajūta sabiedrībā. Tad nav jākarina vienam otram tās birkas un ienāk vairāk krāsu pasaules paletē. Tad ir jaukāk dzīvot," stāstot par savu filmu, saka Kristīne Briede.
Un man šonedēļ jādomā par visām tām svārstībām – fiziskām un garīgām –, kādu vidū dzīvojam un izdzīvojam. Kuras uzņemam un ar kādām dalāmies. Cita starpā pēdējās dienās arī daudz uzmanības ziņu virsrakstos pievērsts faktam, ka dzimstība Latvijā ir zemāka nekā jebkad. Protams, tas ir fakts, par ko jādomā un jārunā, jāmeklē problēmas risinājumi. Taču, man šķiet, vēl svarīgāk būtu runāt un jau laikus domāt par to, lai sabiedrība, kuras "ataudze" tik bieži politiķu runās tiek minēta kā prioritāte, būtu ne tikai kvantitatīvi, bet arī kvalitatīvi pozitīva. Lai pasaule, kurā topam un veidojamies, tiešām ir ar to nepieciešamo balansu un stabilitātes sajūtu. Un ne tikai fiziskā ziņā. Lai tā ir vieta, kur, Kristīnes Briedes vārdiem runājot, tiešām būtu jaukāk dzīvot.
Šīs nedēļas, 17.-23. februāra, žurnālā SestDiena lasiet:
SestDienas SALONS. Otrās rindas svārstības
Režisore Kristīne Briede par sievietēm ar aicinājumu, cilvēkiem ar viedokli un birkām, ko labāk būtu nekarināt
FOKUSĀ. Neprognozējamās katastrofas
Ģeoloģijas doktors Jānis Karušs par to, kāpēc zemestrīces tuvošanos nevar paredzēt, ar cik stipru kodolsprādzienu var salīdzināt zemestrīci Turcijā un Sīrijā, un kas par zemestrīcēm būtu jāzina Latvijas iedzīvotājiem
TEHNOLOĢIJAS. Digitālās drošības kaujas lauks
Kibernoziedznieki kļūst arvien radošāki un bīstamāki, taču tieši tāpat meistarībā aug arī tie, kas pret viņiem cīnās. Tā ir nemitīga sacensība – kura puse ātrāk izdomās ko jaunu, lai uzbruktu vai aizstāvētos
PASAULĒ. Irāna un reģionālās kaislības
Postošās zemestrīces Turcijā un Sīrijā, kā arī Ķīnas aerostata ceļojums pa ASV debesīm gandrīz pilnībā aizēnojis pēdējo nedēļu notikumus Irānā. Taču tās diplomātisko attiecību pasliktināšanās ar Baku, sarežģītās attiecības ar Izraēlu, tostarp mēģinājumi uzbrukt Irānas militārās rūpniecības objektiem, kā arī iekšpolitiskā nestabilitāte turpina ietekmēt gan reģionālo, gan globālo ģeopolitisko situāciju
LAIKA MAŠĪNA. Komunisma rēgs sāk klīst pa Eiropu
Pirms 175 gadiem Londonā tika publicēts Kārļa Marksa un Frīdriha Engelsa sacerētais Komunistiskās partijas manifests – politisks pamflets ar apgalvojumu, ka visa pasaules vēsture ir nebeidzama šķiru cīņa, kas neizbēgami noslēgsies ar proletariāta uzvaru
IZPĒTĪTS. Vēss ūdens palīdz domāt skaidrāk
Pat piecas minūtes pavadot 20 grādus pēc Celsija skalas remdenā ūdenī, smadzenēs notiek pamanāmas izmaiņas
Kā arī ŠONEDĒĻ, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, KULTŪRIZKLAIDES DEVA, SestDienas VAKARIŅAS, KINO, ZIRNIS ĒD, IZPĒTĪTS, MĪKLA, HOROSKOPI, SMALKĀS APRINDAS un ANEKDOTES.