Pēc Pārdaugavas okupekļa novākšanas un lielajām kaislībām ap Upīša pieminekli, tagad kārta strēlniekiem pie Okupācijas muzeja. Kāds viedoklis par to ir jums, un kurai no iepriekš minētajām nosacītajām definīcijām, jūsuprāt, šis piemineklis atbilst vislabāk? Droši vien, meklējot kompromisa variantus, ko tad īsti ar to darīt, vērts vispirms līdz galam definēt, ko mums nozīmē ne tikai pats piemineklis, bet arī stāsts, ko tas ik dienu vēsta un atgādina. Vai, kā SestDienai to komentē vēsturnieks Jānis Šiliņš, "mums jāstāsta, kā mēs paši redzam strēlnieku vēsturi, nevis padomju laiku ideoloģiskās klišejas un stereotipi". "Mums vajag pašiem savus strēlnieku stāstus," viņš uzsver un piebilst, ka «pieminekli vajag atdzīvināt".
Par labu stāstu vai, precīzāk, ideju trūkumu šonedēļ runā arī režisors Pēteris Krilovs. Savā pedagoga darbā viņš norāda uz Minhauzenu kā paraugu jebkuram cilvēkam – tas nav viegli, taču vienmēr būtu jāspēj pašam sevi aiz matiem izvilkt no purva. "Tas ir tas, ko cilvēkam ir jāspēj izdarīt. Gandrīz neiespējamo. Savas dzīves laikā sevi izmainīt, izvilkt no purva un kļūt nedaudz citādākam," sarunā ar SestDienu uzsver Krilovs un turpina: "(..) cīnos pret falšumu un par organiku, dabiskumu un psiholoģisko tīrību, kas, manuprāt, šobrīd pasaulē ir neobligāta un nepieprasīta."
Varbūt mūsdienās pieminekļi būtu jāceļ tieši tādiem kā Minhauzens? Tādiem, kas mums ikdienā liek atcerēties svarīgo, to lielo mērķi, kura dēļ ir vērts ķepuroties, vilkt sevi aiz matiem un tikt no tiem daudzajiem purviem, kuros gribi negribi ik pa laikam ieslīgstam, atkal ārā.
Šīs nedēļas, 14.-20. februāra, žurnālā SestDiena lasiet:
SestDienas SALONS. Pret falšumu
Režisors un pedagogs Pēteris Krilovs kopā ar uzticamo labradoru Timuru tikko saņēmis Lielo Kristapu par mūža ieguldījumu kino, runā par idejām un Minhauzena piemēru un iestājas pret falšuma ideoloģiju
FOKUSĀ. Pazudušā dēla atgriešanās
Diskusija par Strēlnieku pieminekli pie Okupācijas muzeja – tas jāpārvieto vai tam jāpaliek savā vietā un stāsts jāpārdefinē?
PASAULĒ. Tramps un Masks pret USAID
ASV prezidenta Donalda Trampa viens no pirmajiem lēmumiem drīz pēc atgriešanās Baltajā namā bija visas ASV sniegtās starptautiskās palīdzības iesaldēšana uz 90 dienām, kā arī revīzijas veikšana galvenajā šīs palīdzības sniedzējā – ASV Starptautiskās attīstības aģentūrā jeb USAID. Šīs revīzijas rezultāts principā ir USAID slēgšana. Kādēļ tieši šī organizācija kļuva par Trampa komandas pirmo mērķi, un pie kādām sekām tas var novest?
LAIKA MAŠĪNA. Kļavas lapa karogā
Pirms 60 gadiem pie parlamenta ēkas Otavā pirmo reizi mastā tika pacelts jaunais Kanādas karogs – sarkanbalts ar kļavas lapu vidū. Tā apstiprināšana gan nebija tas vienkāršākais process un izraisīja lielu viļņošanos ne tikai politiķu aprindās, bet arī sabiedrībā
CEĻOJUMS. Apmaldīties Tanžeras labirintos
Omulīgi ieriktējusies pie Gibraltāra šauruma starp Vidusjūras romantiskajām vēsmām un Atlantijas okeāna brangajiem viļņiem, Marokas pilsēta Tanžera jau gadu tūkstošiem šķitusi kā gards kumosiņš dažādām varām un kultūrām, kalpojot arī par nozīmīgām tirdzniecības krustcelēm. Te joprojām atrodami aizgājušo laiku liecinieki: šauri vecpilsētas labirinti, koloniālās ēras kafejnīcas un hipiju laiku bohēma
TEĀTRIS. Un kā es rīkotos viņa vietā?
Skatoties Ineses Mičules iestudēto Artura Millera izrādi Visi mani dēli, zālē valda nospriegots klusums. Vienīgā sarosīšanās no tā, ka kāds klusiņām, 2. cēlienā, neatšķetināmi sabiezējot traģiskajiem notikumiem, slauka acis
INTERESANTI. Rozes, šokolāde un mīlas apliecinājumi
Daudzviet pasaulē 14. februārī tiks atzīmēta Svētā Valentīna diena jeb visu mīlētāju svētki. Mūsdienās to primārā izpausme nereti gan ir lielveikalu piekraušana ar sirds formas konfekšu kastēm, sarkaniem gaisa baloniem, romantisku randiņu dāvanu kartēm, nez kur audzētām rozēm, un tikai pavisam tālā, tālā fonā pazib tās Valentīna dienas kartiņas, ar kurām savulaik, kad šī tradīcija starp XVII un XIX gadsimtu parādījās britu zemēs, apmainījās cilvēki, kuru sirdis bija skārusi Amora bulta
IZPĒTĪTS. Sievietes runā tikai mazliet vairāk
Vērienīgs eksperiments izkliedē mītu par sieviešu pļāpīgumu, jo vīrieši dienā izrunā tikai par tūkstoš vārdiem mazāk