Kiberdrošības risku līmenis nemazinās, drīzāk otrādi, bet mainās paņēmieni, ko virtuālās vides ļaundari izmanto. Paņēmienu dažādību un intensitāti diktē gan ieviestie drošības pasākumi, ko kibernoziedznieki mēģina apiet, un tehnoloģiju attīstība kopumā, gan arī tādas globālas nelaimes kā Covid-19 pandēmija, kas kibernoziedzību kāpināja aptuveni par 600 procentiem, un ģeopolitiskie satricinājumi. No pēdējiem šobrīd, piemēram, ir karš Ukrainā, norāda Alise Silde, ielaušanās testētāja un drošības servisu vadītāja informācijas tehnoloģiju (IT) kompānijā Accenture. Turklāt, pat ja digitālās drošības speciālisti atrod arvien jaunus veidus, kā novērst vai nepieļaut dažādus virtuālos draudus, milzīga daļa no tiem balstās sociālajā inženierijā jeb psiholoģiskās manipulācijās ar cilvēku ieradumiem, reakciju un uzvedību. Izaicinājums ir noturēt kaut vai tikai līdzsvaru starp drošību un dažādu tehnoloģiju lietojamību, jo ievērot pilnīgi visus kiberdrošības noteikumus pilnīgi visās ierīcēs, tīmekļvietnēs, lietotnēs u. c., kas vienlaikus arī padara piņķerīgāku to izmantošanu, visdrīzāk nespēj neviens. "Katram jāizvērtē savi personīgie riski un jāsaprot, ko viņam ir vissvarīgāk aizsargāt. Katram jāatrod savs balanss," spriež Silde.
VILTUS RĒĶINI, IZSPIEDĒJVĪRUSI
Uzņēmumi kiberdrošības riskiem pievērš arvien lielāku uzmanību, ieviešot aizvien vairāk drošības pasākumu, liecina Accenture ikgadējā organizāciju un to IT nodaļu vadītāju aptauja. Pētījums Global Cybersecurity Outlook 2023 rāda, ka kiberdraudi uzņēmumiem mainās – agrāk dominēja datu zādzības un hakeru uzbrukumi "filmu stilā" (kas arī šobrīd nekur nav pazuduši), toties tagad kibernoziedznieki vairāk fokusējas uz uzņēmumu reputācijas iedragāšanu un biznesa procesu traucēšanu, stāsta speciāliste. "Augoša risku kategorija ir piegādes ķēžu kompromitēšana. Pētījumā 39% vadītāju bija saskārušies ar zaudējumiem, ko izraisījuši šādi uzbrukumi pret uzņēmumam piegādātajiem servisiem," saka Silde un norāda, ka piegādes ķēžu apdraudējumi liek organizācijām IT drošības pasākumu ziņā ciešāk sadarboties arī savstarpēji, ne tikai domāt par tiem vien sava uzņēmuma ietvaros.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 17. - 23. februāra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!