Divos pagrabos un divās palielās saldētavās jau laikus sagādāta lielākā daļa pārtikas, ko ziemā galdā liks vienīgais bioloģiski sertificētais ēdinātājs Latvijā. Nē, tas nav smalks restorāns. Tā ir Ikšķiles Brīvās skolas ēdnīca. Skolā pasniedz tikai veģetāru maltīti, par to vienojušies vecāki. Taču Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) sodījis skolu, jo tikai veģetāra ēdināšana neatbilst Veselības ministrijas izstrādātajiem noteikumiem.
PVD inspektoru vizīte notikusi šī gada sākumā. Taču, kā SestDiena uzzina skolā, iepriekšējos piecus gadus inspektori nesaskatīja problēmas, ka bērniem tiek piedāvāta tikai veģetāra maltīte. Skola tiesai sniegtajos skaidrojumos raksta, ka ir ievērojusi noteikumus, jo tajos teikts, ka bērna ēdienkartē būtu iekļaujami olbaltumvielām bagāti pārtikas produkti, un nosaukti piemēri – liesa gaļa, zivis, pākšaugi, biezpiens, siers, olas. Skola, apstrīdot PVD lēmumu, argumentējusi, ka šie ir tikai piemēri, un, tā kā ir skaidrs, ka olbaltumvielas var uzņemt arī veģetāri, noteikumu pielikumā esošo jau konkrētu produktu uzskaitījumu interpretē vien kā piemēru.
Noteikumos rakstīts, ka kompleksajās pusdienās bērnudārzos būtu iekļaujami vismaz 300 gramu liesas gaļas un zivis, vismaz 300 gramu kartupeļu, vismaz 1000 gramu piena, kefīra vai citu skābpiena produktu, vismaz 100 gramu ar piena olbaltumvielām bagātu produktu (piemēram, biezpiens, siers), vismaz 250 gramu augļu un 500 gramu dārzeņu, no kuriem 250 gramu pasniedzami svaigā veidā. Skolas vecuma bērniem prasības nedaudz atšķiras. Gaļu un zivis var ēst arī mazāk, bet vismaz 200 gramu, kartupeļus – vismaz 450 gramu nedēļā, vismaz 250 gramu piena, kefīra, jogurta un tamlīdzīgi, vismaz 50 gramu ar piena olbaltumvielām bagātu produktu (siers, biezpiens), vismaz 500 gramu dārzeņu un augļu. Tātad – vecākiem bērniem jau mazāk gaļas, mazāk piena produktu, mazāk dārzeņu un augļu (vairs arī nav obligāta prasība par svaigiem dārzeņiem), toties ir vairāk kartupeļu.
Vēl būtiski, ka noteikumi nosaka: bērniem pusdienās pasniedzams pamatēdiens un vai nu zupa, vai deserts. Arī par šo noteikumu ir diskusijas. Piemēram, Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācijas pārstāve pārtikas tehnoloģe Ilona Dreimane intervijā Latvijas Radio skaidro, ka skolās pusdienas bieži pasniedz jau vienpadsmitos. Bērni vēl nesen, ļoti iespējams, ir ēduši brokastis. Viņi vienkārši nespēj to apēst. Ikšķiles Brīvajā skolā gan ēšanas starpbrīži ir vēlāk. Bērnudārza bērniem – divpadsmitos, skolēniem – vienos dienā. Taču arī šeit administrācijas pārstāvji novērojuši, ka divus ēdienus vienā ēdienreizē bērniem pasniegt nav lietderīgi. Vizītē, kurā PVD pārstāvji konstatējuši, ka nedēļas ēdienkartē nav gaļas un zivju, viņi norādījuši, ka ēdienreizē bērniem pasniegta tikai zupa, maize un kefīrs. Skolas administrācijas pārstāve Zanda Zvīgule skaidro, ka kompleksās pusdienas tiek dalītas divos posmos.
Latvijas Diētas un uztura speciālistu asociācijas valdes priekšsēdētāju Lolitu Neimani Administratīvās tiesas spriedums dara bažīgu. «Es tiešām nedomāju, ka tas ir prāta darbs,» vērtē speciāliste. Viņa uzskata, ka bērniem ir jānodrošina izvēle, un šaubās, vai tik tiešām visi Ikšķiles Brīvās skolas bērnu vecāki ir piekrituši, ka skolā pasniedz tikai veģetāru ēdienu.
Visu rakstu lasiet šīs nedēļas žurnālā SestDiena!
Ēšanas brīvība
Arī ēšana ir jautājums par brīvību – vismaz tā secināms no tiesas sprieduma par to, kā saprotami noteikumi par bērnu ēdināšanu skolās un bērnudārzos. SestDiena pēta, cik pamatota ir gadiem pierastā kārtība, cik – vecāku un atsevišķu izglītības iestāžu vēlme to mainīt.
Top komentāri
Skatīt visus komentārusUzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.
Margarēta