Kas tie tādi Vasarsvētki

Ar pārsteigumu jāsecina, ka Vasarsvētku būtību daudzi nemaz nezina, šiem svētkiem veltītā rakstā 1994. gada 21. maija SestDienā secināja Vita Pētersone. "Tas gan nebūt netraucē viņus itin priecīgi šos svētkus svinēt. Protams, "praktizējošiem" kristiešiem būs sāpīgi to lasīt, jo Vasarsvētkus uzskata par kristīgās baznīcas dzimšanas dienu. Un, ja tā, tad… šai dienai ar latviešu sadzīves senām tradīcijām patiešām nav liela vai pat nekāda sakara (ko īstenie folkloristi arī striktā tonī uzsver). Tomēr praktiskais latvietis 700 un vairāk gados ir daudz ko iemācījies, arī to, kā neizbēgamo un nepatīkamo (kādas varēja būt XIII gadsimtā Latvijā krustnešu ieviestās tradīcijas) pamazām pārvērst tīri ciešamos un beidzot pat ļoti patīkamos savos svētkos un rituālos. Šādas integrācijas piemērs varētu būt kāds tautas ticējums: "Vasaras svētkos baznīca izpušķota bērziņiem. Nocērt kādu zaru no tiem un noliek šķūnī, tad peles negrauzīs sienu." "Nu ko jūs tādu uzsvaru liekat uz bērziņiem," pārmetoši intervijā teica arhibīskaps Jānis Vanags, piebilzdams, ka šai tradīcijai nav būtisku sakņu pašā Vasarsvētku notikumā, atšķirībā no Pūpolsvētdienas…"