Ikgadējā rudens laika maiņas nedēļa atkal aizritējusi, priecējot skolēnus un strādājošos ar iespēju stundu ilgāk pavāļāties gultā. Un, kamēr daudzi no mums vismaz dažas pirmās dienas izbauda šo laika maiņas efektu, mūsu organisms piedzīvo pamatīgu stresu. Ietekme ir tik spēcīga, ka veselības problēmu māktiem cilvēkiem kaites saasinās un nākas meklēt pat mediķu palīdzību.
Lielbritānijas Miega biedrība apkopojusi dažādu zinātnisko pētījumu rezultātus un izveidojusi pārskatu, kas tad īsti notiek ar cilvēka veselību pēc pulksteņa rādītāja pagriešanas stundu uz priekšu vai atpakaļ. Rezultāti nudien nav iepriecinoši, tādēļ biedrības pārstāvji aicina atcelt šo gadsimtu seno pulksteņa grozīšanas paradumu.
Lielbritānijas Miega biedrības izplatītajā paziņojumā uzsvērts, ka pirmajās dienās pēc pulksteņa rādītāja pagriešanas sabiedrībā vērojams lielāks nogurums. Tas diemžēl rezultējas nepatīkamos notikumos. Piemēram, ceļu satiksmes negadījumu skaits šajās dienās palielinās vidēji par sešiem procentiem. Koncentrēšanās spējas pazemināšanās gan vairāk raksturīga pavasarim, kad nākas celties par vienu stundu agrāk.
GRŪTI SIRDIJ UN PRĀTAM
Pārējie veselības traucējumi aptuveni līdzīgi saasinās gan pavasara, gan rudens laika maiņas nedēļās. Pārmaiņas visspēcīgāk izjūt sirds un prāts. Ar sirds un asinsvadu kaitēm sirgstošajiem par 24% palielinās risks piedzīvot sirdstrieku un par 8% palielinās insulta draudi.
Pētnieki norāda arī uz to, ka cilvēka ķermenim nepieciešams laiks, lai aprastu ar diennakts ritējuma pārmaiņām. To ļoti labi varam izjust, aizlidojot uz valsti radikāli atšķirīgā laika zonā. Līdzīgs process notiek arī pulksteņa pagriešanas dienās, jo mūsu organismam jāpielāgojas jaunajam dienas ritmam. Ne visiem tas izdodas viegli. Tādēļ oktobra nogalē depresijas gadījumu skaits piedzīvo strauju lēcienu – par līdz pat 11%. Ne visiem viegli izdodas tikt galā ar šo izaicinājumu, tādēļ palielinās arī pašnāvību skaits.
Mazāk pētīts, kā laika maiņa ietekmē cilvēkus dažādos laika zonas reģionos. Vienā no nedaudziem pētījumiem iegūta informācija, ka cilvēkiem, kuri dzīvo laika joslas rietumos, kur saules laika un iekšējā pulksteņu neatbilstība ir vislielākā, ir augstāks leikēmijas, kuņģa vēža, plaušu vēža un krūts vēža risks. Te gan jāpiebilst, ka šie secinājumi vēl jāpārbauda apjomīgākā pētījumā, kurā ir pārstāvēti vairāk indivīdi no dažādiem reģioniem.
NO GROZĪŠANAS JĀATSAKĀS
"Mēs bieži neapzināmies, ka pulksteņa pagriešana maina mūsu dienas grafiku, pārceļot ieplānotos darbus par vienu stundu uz priekšu, kamēr dienasgaisma paliek nemainīga," žurnālā Journal of Sleep Research skaidro ziņojuma līdzautore Eva Vinnebeka no Sari Universitātes, "gadalaikos, kad dienasgaismas stundu skaits ir mazāks, piemēram, tagad rudenī, lielākajai daļai no mums ir jāceļas un jābrauc tumsā."
Biedrība apgalvo, ka dabiskajai dienasgaismai no rīta ir izšķiroša nozīme, lai saglabātu mūsu ķermeņa pulksteņa saskaņošanu ar dienu un nakti, kas ir būtiski optimālam miegam un vispārējai veselībai.
"Rīti ir laiks, kad mūsu ķermeņa pulkstenim ir vislielākā nepieciešamība pēc gaismas, lai tas darbotos sinhroni ar dienas ritējumu. Mūsu platuma grādos ziemas mēnešos vienkārši nav rezerves dienasgaismas, un, ņemot vērā izvēli starp dabisko apgaismojumu no rīta un dabisko gaismu pēcpusdienā, zinātniskie pierādījumi dod priekšroku gaismai no rīta," uzsver darba līdzautors profesors Malkolms fon Šancs no Nortambrijas Universitātes.