Pastāvēs, kas pārvērtīsies

Velti cerēt, ka mainīsies laiki, ja uz augšu to necels cilvēka gars. Šie latviešu dzejnieka un žurnālista Ērika Reistera vārdi ik rītu sagaidīja, atverot manas Brocēnu vidusskolas durvis. Šī skola, līdzīgi kā daudzas citas nelielās pilsētās vai ciematos, ir pierādījums tam, ka nevar skolu izdevīgumu vai jēgpilnu pastāvēšanu vērtēt tikai pēc bērnu skaita, centralizēto eksāmenu rādītājiem vai eiro valūtā. Latvijā ir vairākas skolas, kas bijušas uz slēgšanas robežas, taču dažādu apstākļu – pamatā cilvēku dedzības – dēļ tomēr spējušas mainīties un neizbēgamajam nepakļauties.

Noslēdzot projektu Bez skolas, SestDiena viesojās divos Vidzemes ciemos, kur skolas aizvēršana nav ļāvusi nolaist rokas un tiek kalti jauni attīstības plāni, kā arī apzināja vēl vairākas vietas, kur skolas atdzimušas jaunai dzīvei. 

Īss mūžs

Otrā iespēja atdzīvoties jau nākamgad tiks dota Vaidavas pamatskolas tukšajai ēkai. Taču daudz būtiskāk, ka, īstenojot pašvaldības ieceri par sociālā uzņēmuma izveidi, tālāka dzīves perspektīva pavērsies šeit joprojām esošās internātpamatskolas audzēkņiem ar garīgās attīstības traucējumiem. "Viņiem ir jādod šī pastāvīgā dzīves iespēja, viņiem ir jājūtas tāpat kā ikvienam no mums," norāda Kocēnu novada domes priekšsēdētāja vietniece Evija Nagle.

Vaidavas pamatskola atšķiras no citām projekta laikā apmeklētajām 16 skolām. Vispirms jau ar to, ka tā bija pirmā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas atvērtā skola. To iesvētīja 1991. gada 21. septembrī. 

Arī ceļš līdz tam ir pieminēšanas vērts. Padomju laikos vaidavieši mācījušies ezera otrā galā esošajā Rubenes skolā. Astoņdesmito gadu beigās tā bijusi pārpildīta, un jauna skola bija vajadzīga arī tādēļ, lai Vaidavu atzītu par ciematu. 

"Trīs miljonus latu izdevām, milzīgi dārgi sanāca," SestDienai piebilst bijušais kolhoza priekšsēdētājs, 92 gadus vecais kungs Laimonis Milenbergs. Skola tapusi pēc īpaša projekta – ne miņas no kolhoza laikos ierastajām "kastītēm" vai muižas laiku cēlajām ēkām. Būvniecība nenoritēja tik ātri, kā cerēts, tāpēc kādu laiku topošās Vaidavas pamatskolas audzēkņi mācījušies gan Rubenes skolas sporta zāles daļas palīgtelpās, gan kantora ēkā. Pirmā 9. klase savā izlaiduma grāmatā ierakstīja: "Mēs beidzām Vaidavas deviņgadīgo skolu, tajā neiespēruši pat soli."

Skolai Vaidavā svītru pārvilka krīze un novadu reforma. Bijušajam vēstures skolotājam, barikāžu dalībniekam Vismantam Priedītem uz to tagad ir sāpīgi skatīties. Skolotāju kolektīvs bijis ļoti labs, arī bērni – talantīgi. Tagad viņš kultūras nama ēkā izveidojis mājīgu, gaišu un lolotu atmiņu krātuvi, kur pieminēts viss – sākot no Latvijas un starptautiskā mērogā ievērojamiem novadniekiem (un to šeit netrūkst), ulmaņlaika un karalaika liecībām līdz pat pēdējai skolas kopbildei.

Neskatoties uz pamatskolas likvidēšanu, Priedīte uzsver, ka Vaidava Kocēnu novadā ir "ļoti cēlusies". "Vaidavas pagasts līdz tam [reformai] bija diezgan nabadzīgs, bet Kocēnu novadā mums nav tā sliktākā dzīve," viņš apliecina. Vaidavieši ar plakātu "Tikai kopā ar Kocēniem" pat piketējuši pie Saeimas.
 

Jauniešu valstība

Ap 35–40 ciema bērnu ik rītu tagad atkal mēro ceļu uz piecus kilometrus attālo Rubenes skolu, taču Vaidavā joprojām darbojas internātpamatskola, kurā mācās ap 40 bērnu ar garīgās attīstības traucējumiem no visas Vidzemes. Šobrīd tiek daudz strādāts, lai arī tai nebūtu bēdīgs liktenis. 

"Skola šiem bērniem un viņu vecākiem ir ļoti vajadzīga. Arī vecākiem nav viegli," uzsver Vaidavas pagasta pārvaldes vadītāja Līga Šmaukstele. 

Lai jauniešiem pēc skolas beigšanas būtu iespēja dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, pašvaldība nolēmusi bijušajā skolas ēkā izveidot 14 sociālos dzīvokļus un veidot sociālo uzņēmumu. Pašlaik ēka tiek siltināta un pielāgota jaunajām vajadzībām. "Mums ir atbildība nodrošināt viņiem tālāk iespēju pastāvīgi šeit dzīvot, integrēties sabiedrībā. Ciema dzīve tam ir piemērota," uzsver Evija. Lai jaunieši nevis "sēdētu dienas centrā un tamborētu", bet sadarbotos ar uzņēmējiem, saņemot arī atalgojumu. Pašvaldība jau iepirkusi veļasmašīnas, jo ne vien uzņēmēji, bet arī vietējie vēlētos šādu pakalpojumu. Tāpat tiek veidota sadarbība, piemēram, ar Vaidavas keramikas ražotni. Tiesa, jaunieši ir jāuzrauga, tāpēc arī tiek veidots sociālais uzņēmums. Vaidavā ir vajadzīgie speciālisti, kas prot ar viņiem strādāt, norāda Evija un pieļauj, ka šādas iespējas varētu veicināt arī skolas piepildījumu.