Es biju nācis bildēt pļavas, govis, to saimniekus un, lai gan sākotnēji cilvēks man te šķita tikai tāds ārpusnieks īpašuma turētājs, ātri vien apjautu, ka visā šajā dabas čum un mudž pasaulē arī viņš ir patiesi iederīgs elements. Un tad nu beigu beigās, gana daudz jūsmojis par floru un faunu, līkņājis ap puķītēm un lavījies pie govīm, es tomēr par visu vairāk vēlējos notvert tieši savas sugas pārstāvjus. Apstādināt, varbūt paspīdināt uz tiem mazliet gaismas, bet neiejaukties, tikai neaizvest prom pašus no sevis šos skaistos pļavas ļaudis, – par dalību projektā saka fotogrāfs Kristaps Kalns. Viņa veidotās fotogrāfijas kopā ar stāstiem par pļavu atjaunotājiem no šīs nedēļas apskatāmas izstādē Eiropas Savienības mājā Rīgā. Šo izstādi veido portreti, kas tapuši ar jau padarīta darba sajūtu projekta noslēgumā.
Bet kā tad viss sākās? 2017. gadā Latvijas Dabas fonds sāka projektu GrassLife, kopā ar dabas ekspertiem un 11 saimniecībām atjaunojot 720 hektāru izzūdošo dabisko pļavu. Tomēr tas nav pietiekami, lai pļavas Latvijā saglabātos kaut vai pašreizējā apjomā, kas ir tikai 0,7% no valsts teritorijas.
Starp "mazo cilvēku" un lielo ekoloģisko krīzi attālums var šķist netverams. Iespējams, tieši pļava un pļavas cilvēki ir viena no atbildēm uz jautājumu, kā mēs visi kopā – visas sugas – varam labi dzīvot šajā pasaulē, norāda Dabas fonds. Cilvēka pieskāriens ir veidojis un uztur pļavu unikālās ekosistēmas, bet tā trūkums vai, gluži pretēji, saimniekošanas intensifikācija ir iemesli pļavu izzušanai.
Zemes īpašniekus saglabāt pļavas mudina ne tikai praktisks ieguvums, kam gan arī ir sava nozīme, taču lielākoties tas ir lepnums un savu sakņu sajūta Latvijas laukos. Visas saimniecības arī pēc projekta noslēguma turpinās darbu pļavu atjaunošanā, savukārt Latvijas Dabas fonds pļavu atjaunošanu izvirzījis par vienu no savām prioritātēm un jau sācis īstenot vairākus citus ar tām saistītus projektus.