Tie ir kā mazāki vai lielāki asinsdarbiņi. Jāsecina, ka Ti Vesta jaunākais darbs MaXXXine (2024) ar Miu Gotu daudzsološās aktrises lomā ir neierasts pamatstraumes piedāvājums – tā ir mākslīgo asiņu un pūderkokaīna apslacīta spēle kinoindustrijas pavēderē par varu, slavu un politiku. Tomēr lādzīgi brutālā filma nekad neizliekas par to, kas tā nav. Tas ir tīrs 70. un 80. gadu ekspluatācijas kino, kurā kulminē amerikāņu režisora aizraušanās ar neglīto, mazbudžeta B filmām un pārspīlējumiem, itāļu dzelteno šausmu kino jeb giallo un Holivudas evaņģēlijiem.
Vienkāršāk sakot – MaXXXine ir par sabiedrības fetišiem. Gotas atveidotā varone, veiksmīga pornoaktrise no reliģiozas ģimenes, 1985. gadā ir ieradusies Losandželosā, lai kļūtu… protams, par lielā ekrāna zvaigzni. Tikmēr pilsētu terorizē Nakts stalkers, cits pēc cita iet bojā Maksīnas draugi, asprātīgi stereotipizēti izmeklētāji dzen pēdas, virmo sātanisma apsūdzības un sabiedrība karsti nosoda to, ko tā patērē. Maksīna apzinās industrijas diktātu, cinismu un attieksmi pret sievietēm – viņa ir gatava spēlēt atbilstoši saviem noteikumiem. Tas ir līdzīgi kā Deivida Linča Malholanda ceļā/Mulholland Drive (2001), kur Naomi Votsas naivule Betija ierodas dižajā kino pilsētā, lai kļūtu par slavenu aktrisi, tomēr Vesta un Gotas tandēmā pasakas sižets tiek pārkārtots radikālāk. Maksīna ir pretstats – viņa zina, kas ir jāizdara un jāparāda, lai virzītos uz priekšu. Bez ilūzijām – valūta ir skaidra, un Maksīna nepieņems to dzīvi, kuru nav pelnījusi.
Vesta MaXXXine ir triloģijas noslēdzošā daļa. Ar iepriekšējiem darbiem X (2020) un Pērle/Pearl (2022) vienojošā aktrise un varone ir ekrāna klātbūtnē nepieradināmā britu aktrise Gota, kuru pelnīti dēvē par šīs desmitgades kliedzienu karalieni (tā mēdz saukt šausmu kino aktrises). Viņas nazāli infantilā balss, siltais stāvs un smalkums šajā triloģijā veido efektīgus kontrastus. Pārspīlētās, zilās acu ēnas, atkailināti naftalīna glamūra tērpi, gaiša miesa un upura skatiens – tie ir B filmas pamatelementi, tomēr Vesta un Gotas tandēmā tie iegūst soģa izteiksmi. Tā ir acīmredzama līdzība ar Kventinu Tarantīno, kuru arī fascinē tā saucamie zemie, marginālie žanri un grafiskas izrēķināšanās, bet tas viss, protams, ir (sava) taisnīguma vārdā.
Šogad uz ekrāniem iznākušas vairākas filmas, kas aplūko visnotaļ cinisko slavas pielūgsmi un ķermeņa un jaunības kultu. Kannu kinofestivāla galvenajā konkursā Agates Rīdingeres drāma Mežonīgais dimants/Wild Diamond (2024) piedāvāja jaunas provinces meitenes apsēstību kļūt par Instagram zvaigzni, lai ko tas arī maksātu. Tikmēr Kannās godalgotajā Koralī Faržā ķermeņa hororā Substance/ The Substance (2024) Demija Mora drosmīgi kārtoja miesā un jaunībā nobarotā šovbiznesa parādus – apspēlējot virkni kinovēstures darbu, Džekilu un Haidu un ko tik vēl ne (par šo filmu mēs runāsim oktobrī, kad tā būs nonākusi uz ekrāniem arī Latvijā).
Šķietami zemā žanra vizuālajam barokam filmā MaXXXine ir citas funkcijas. Lasītāji un skatītāji, visticamāk, ātri vien atšifrēs trīs x burtu izmantojumu nosaukumā, saistot to ar izklaides industriju, kurā viss ir par apmierinājumu. Tomēr MaXXXine ar nepieradinātu, pat reizēm banālu tiešumu šo x burtu apvērš kā lielu, lielu, lielu ekrāna sātu. Kā filmā tiek citēta Holivudas aktrise Beta Deivisa: "Kamēr tu manā profesijā neesi pazīstama kā briesmone, tu neesi zvaigzne."
MAXXXINE ★★★★
REŽ. TI VESTS
Kino izlase
KINO IESAKA DĀRTA CERIŅA
VĪZIJAS/VISIONS (2023) ★★
Psiholoģiska drāma (rež. Jans Gozlans) ar lieliskiem Eiropas aktieriem – Diānu Krīgeri un Matjē Kasovicu – divu lauleņu lomās. Ienākot trešajai figūrai abu attiecībās, Estella (Krīgere) sāk plūdināt atmiņas kopā ar tagadni, kas paver lielu potenciālu scenārijam. Diemžēl tas netiek izmantots, tomēr Franču rivjēra izskatās labi un rāmi.
Kur skatīties: kinoteātros
MANAS LAIMES LAUSKAS/ IT ENDS WITH US (2024)
Vēl nav redzēta.
Pirms desmit gadiem tapa Ēd, lūdzies, mīli stila filmas gleznainās vietās, toties šobrīd romānu ekranizāciju tēmu akcenti ir pamainījušies. Šajā Kolīnas Hūveres romāna (2016) interpretācijā (rež. Džastins Baldoni) mazliet vairāk jūtama sabiedrības temperatūra – Bleikas Laivlijas varone Lilija iziet cauri destruktīvākiem attiecību ceļiem.
Kur skatīties: kinoteātros
KASABLANKA/CASABLANCA (1942) ★★★★★
No šīs kara laika bēgļu romantiskās drāmas (rež. Maikls Kērtiss) var mācīties kā no ābeces. Hamfrijs Bogarts un Ingrīda Bergmane ir pārlaicīgi, motivēti un mazliet neticami mīlētāji, tomēr abu atkalsatikšanās Marokas ostas pilsētā Otrajā pasaules karā ir spēcīga, neizdzēšama kinovēstures nodaļa. Saldeni rūgta eskeipisma virsotne.
Kur skatīties: Forum Cinemas, 18.VIII plkst. 17