Latvija ir starp tām vairāk nekā 70 pasaules valstīm, kur divas reizes gadā (pavasarī un rudenī) cilvēkiem jāsamierinās faktiski ar pāreju uz citu laika joslu – pavasaros stundu zaudējam, rudeņos atgūstam. Pie mums, tāpat kā citur Eiropā, pieņemts nosaukums "vasaras laiks", taču daudz precīzāk šo manipulāciju būtību raksturo ASV lietotais termins "dienasgaismas taupīšanas laiks" (daylight saving time). Proti, neesot racionāli, ka agros rītos, kad saulīte jau gabalā, cilvēki vēl bauda miegu, bet tumšajos vakaros lieki tērē enerģiju mājokļu apgaismošanai.
Taču tā tas bija vairāk nekā pirms simt gadiem, kad Pirmā pasaules kara gados vairākas Eiropas valstis ieviesa šo kārtību, cenšoties panākt energoresursu ekonomēšanu. Gadsimta laikā būtiski mainījušies gan ražošanas cikli, gan ļaužu paradumi, norāda LiveScience.com. Bet autoritatīvos zinātniskajos žurnālos publicēti simtiem rakstu, cik negatīvi pāreja uz vasaras un pēc tam atpakaļ uz ziemas laiku ietekmē atsevišķas sabiedrības grupas. Jāatzīst, ka netrūkst arī pretēja viedokļa paudēju, lielākoties ar uzņēmējdarbību saistītu speciālistu, kuri apgalvo, ka vasaras laiks ir noderīgs, tomēr viņu piesauktā statistika nešķiet īsti pārliecinoša, norāda Business Insider.
Daudz kas atkarīgs no tā, kādos platuma grādos tā vai cita valsts atrodas. Piemēram, Latvijā pulksteņus var grozīt, cik grib, taču ap vasaras saulgriežiem saule tāpat būs uzlēkusi vēl pirms cilvēku mošanās no miega un arī vakari ilgi būs gaiši. Bet rudens nogalē un ziemā... Nu kāda gan atšķirība, vai kaut cik gaišs ir no desmitiem rītā līdz diviem pēcpusdienā vai no deviņiem līdz vieniem? Par tām Ziemeļeiropas teritorijām, kas atrodas ap vai aiz polārā loka, pat īsti runāt nav jēgas. Gluži tāpat kā par valstīm, kas ģeogrāfiski ir tuvākas ekvatoram – tur nekāda pāriešana uz vasaras laiku nenotiek, raksta BBC Science Focus.
Būtiskāku efektu tā savulaik deva vidējos platuma grādos esošajām industriāli attīstītajām valstīm, taču, vai šīs laika joslu mainīšanas sevi attaisno pašlaik, īstas skaidrības nav.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 28. marta - 3. aprīļa numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!