TĀ IR MŪSU KAUNA VAINA ★★★
REŽISORE ELĪZA DOMBROVSKA
DIRTY DEAL TEATRO
Neko darīt – nākas atzīties, ka par jaunāko Dirty Deal Teatro izrādi Tā ir mūsu kauna vaina uzrakstīt ir grūti. Rakstīt aprakstoši nevar, jo tad atņemšu skatīšanās pārsteigumu skatītājiem. Bet izrādē, kas sastāv tikai no nosacīti savā starpā saistītiem fragmentiem, nevar analizēt kaut kādas sižeta līnijas vai tēlu attīstības nianses. Te darbojas pavisam citi mehānismi.
Režisore Elīza Dombrovska ir radoša personība ar neordināru skatījumu uz teātri. To, ko viņa rada, ir pagrūti aprakstīt, bet, to skatoties, ir sajūta – jā, kaut kas tajā visā ir. Patiesas emocijas un attieksme pret kādām parādībām vai procesiem, vienlaikus izvēloties brīžiem diezgan irdenu formu, kas prasa zināmu piepūli no skatītāja. «No sevis nekad nevarēšu izlīst laukā, aizslēpjoties aiz kāda cita sakāmā, jo, ja to darītu, es pamirtu. Tāpēc man vienalga, vai teksts ir klasika, laikmetīgā dzeja, dokumentāls notikums, jo tāpat tiks radīts autentisks personīgās domāšanas gaitas portretējums. Skatītājam, darot savu pienākumu – skatoties, manuprāt, tieši tāpat ir jāļaujas sev pēc šī principa,» Dombrovska saka februārī vietnē Kroders.lv publicētajā jauno režisoru aptaujā. Turpat viņa izsakās arī par tobrīd topošo izrādi: «Izrādes tēmas sākuma uzstādījums bija tīra esence par kaunu un vainu, neslēpjoties aiz sadomātiem stāstiem, bet pētot, kas ir šīs kontroles mehānisma sajūtas sevī un sabiedrībā. Laikam mēs mīlam savu darbu un profesiju tāpēc, ka tas palīdz uzturēt interesi par dzīvi, uzdot sev jautājumus, rosina kustību un izaugsmi. Lai kā režisore atbildētu uz jautājumu, ko es gribu, man ir jāuzdod jautājums, kas es esmu, tas ļoti sāp, jo tas izaicina. Tu attopies, pārcilājot savas vērtības un pārbaudot ticību.»
Tā ir mūsu kauna vaina ir radošās grupas kopdarbs, pie izrādes teksta autoriem minēti Anna Belkovska, Aleksandrs Barons, Elīza Dombrovska, Anna Klišāne, Agnese Krivade, Edvards Kurmiņš, Sabīne Tīkmane. Daļai no viņiem izrādē ir arī citas funkcijas, piemēram, Kurmiņš ir izrādes horeogrāfs, bet Tīkmane un Klišāne – aktrises. Vēlme runāt par kauna sajūtu un vainas apziņu faktiski ir stāsts par cilvēka kompleksiem, labi apzinoties, ka šīs emocijas bieži vien nav objektīvi pamatotas. Respektīvi, cilvēks var justies vainīgs arī par to, pie kā nemaz nav un nevar būt vainīgs. Atsevišķajās vēstījuma atlūzās jaušama arī personiska pieredze, kas brīžam ir nepatīkama un prasās pēc zināmas garīgas inventarizācijas, taču pārāk tuvu aktrises sev tomēr nepielaiž.
Izrādē parādās arī kultūratsauces, piemēram, uz Antigones tēlu (liekot filoloģiski izglītotām personām saviebties par to, ka dzejā rakstītas lugas fragments tiek dēvēts par dzejoli), taču šis tēls, tāpat kā kāds konkrēts vārdā nosaukts cilvēks ar, iespējams, autentisku biogrāfiju, ir epizodisks un neveido ap sevi plašāku jēdzienisko loku. Tādējādi katram skatītājam pašam ir izvēle – emocionāli pieslēgties šim fragmentu kopumam vai palikt vērotāja pozīcijās, neidentificējoties ar kritienu kūdras kaudzē ar seju uz leju.
Un vēl uz to visu var skatīties kā uz efektīgu audiovizuālu priekšnesumu ar Elīzas Dombrovskas un Viestura Baloža skaņu celiņu un Ildzes Jurkovskas scenogrāfiju.
TEĀTRIS
IESAKA ATIS ROZENTĀLS
COSMOPOLITAN ★★★★
REŽISORS ANDRESS NORMETSS
VALMIERAS TEĀTRIS
Interesanti, ka latviešu skatītāji šo divu valstu teātru sadarbības projektu izpērk ātrāk nekā igauņu publika teātrī Ugala. Speciāli šādam sastāvam rakstītā Ota Kiluska luga četrās valodās ir reizē smieklīga un sentimentāla, tajā ir gan zobošanās par abu nāciju savstarpējiem stereotipiem, gan variācija par mūsdienīgu tehnoloģiju tēmu, gan senas mīlestības līnija, gan groteski risināts spiegošanas sižets.
1 000 000 LABU LIETU ★★★★
REŽISORS DMITRIJS PETRENKO
LIEPĀJAS TEĀTRIS
Ne tikai kamerzāles formāts, bet aktiera Edgara Ozoliņa (vai Gata Malika) saspēle ar publiku padara izrādes apmeklējumu par kaut ko teju personisku. Pat ja jums uzdos nolasīt pavisam īstu teikumiņu no lapiņas, jūs būsiet stāsta sastāvdaļa. Dankana Makmilana luga ved mūs cauri galvenā varoņa dzīves mezgla punktiem un palīdz visiem kopā atrast, pie kā pieķerties. Un reizēm pietiek ar pašu mazumiņu.
CIETSIRDĪGAIS LENIJS MENDELS ★★★★
REŽISORS VARIS PIŅĶIS
WILLA TEĀTRIS
Vudija Allena reizē ironiskais un tomēr aizkustinošais sižets atklāj cilvēka paradoksālo dabu – galvenais varonis kļūst par žēlsirdības iemiesojumu nevis mirēja, bet viņa daiļās medmāsas dēļ. Ingas Alsiņas, Vara Piņķa un Jēkaba Nīmaņa saspēle kompaktā, bet stilistiski tīrā iestudējumā pierāda, ka arī pavisam nelieliem stāstiem ir vieta zem saules.