PIEŅEMT SAVU NEVARĪBU DIRTY DEAL TEATRO Režisors Reinis Suhanovs ★★★★
Maza, panaivi romantiska skatuvīte ar sakroķētām kulisēm un nokareniem, sarkaniem eņģeļu matiem, kurā varētu notikt kāda nekaitīga, mīlīga ludziņa pavisam maziņajiem. Materiāls – dzeltenais celofāns, no kā kulises veidotas, – gan uzreiz nodod un rada berzi ar pirmo asociāciju un vairāk atgādina norobežotu nozieguma vietu. Režisors un scenogrāfs Reinis Suhanovs, kuram patīk teātrī domāt vizuālos tēlos, Dirty Deal Teatro sezonas atklāšanas izrādē, šķiet, ielaidis ļoti tālu savā mākslinieka iekšējā laboratorijā un sajūtās. Ar katru maņu skatītājs var sajust, kā tas ir, kad, Šekspīra vārdiem runājot, "pasaule ir izgāzusies no eņģēm" un iespējams tikai pārtrauktais radīšanas akts.
"Izrādē vizuāli izaicinoši tiks attēlota filozofiski vienmēr aktuālā mūžīgā cīņa starp sauli un aizsauli, aizskarot mūsu visu bailes par savu nevarību kara un klimata pārmaiņu priekšā, kā arī vēlmi saglabāt tīru mīlestību un prieku, ko atstāt nākamajām paaudzēm," – šoreiz anotācija ir ļoti precīza un tiešām atbilst redzamajam. Apjukums, dezorientācija, nekas neturas kopā un nepilda savas funkcijas. Sauļošanās beidzas ar apdegumiem no karsta gludekļa uz vēdera, un konteineru govis sāk apēst skatuvi, iesūcot savās "mutēs" kulises.
Uz saviem daudzajiem jautājumiem, kas, visticamāk, ir aktuāli ikvienam – gan mākslas radītājam, gan patērētājam –, Suhanovs atbildes nesniedz, bet neērto jautājumu bacili iepotē skatītājam zem ādas, un tu arī kļūsti tāds nedaudz nervozs neiespējamās harmonijas meklējumos. Pieņemt savu nevarību liedz skatītājam pat mazāko harmonijas ilūziju. Melns kubs zvārojas, saskaroties ar zemi tikai vienā punktā. Pele uzsprāgst. Nejēdzīgi urbja un ventilācijas trokšņi pārtrauc visu veidu baudas – gan miesiskas, gan grāmatas palasīšanu.
Izrādei ir zināma radniecība noskaņās ar franču elektrooperu Kritiens, ar ko kultūrtelpa Hanzas perons nesen atzīmēja savu piecu gadu jubileju. Tas pats starpžanru sajaukums un eksistenciālās noskaņas, vienīgi Reinis Suhanovs ar skatuves kolēģiem un līdzautoriem – Sandiju Dovgāni un Agri Krapivņicki – vēl pievieno objektu teātra stihiju.
Varbūt Pieņemt savu nevarību uzbūvē ir mazliet par irdenu un sevī iekapsulētu, bet impulss pārdomām ir iedots ļoti precīzs. Radās dažnedažādas asociācijas ar mākslas vēsturi – mākslinieku atbildēm cilvēces krēslas brīžos. Žuanu Miro, Salvadoru Dalī, Renē Magritu es nosauktu kā pirmos. Pasaulīte, ko melnos ķirurga–pavāra tērpos un maskās brūvē izrādes komanda, maigi sakot, nav pārāk iedvesmojoša, bet, ko darīt ar pasaules pirmo vai pēdējo dzīvības olu – sašķaidīt vai mēģināt nosargāt veselu –, savā dzīvē, par laimi, katrs var izlemt pats pat vissajauktākajos laikos.
STARPTAUTISKAIS JAUNĀ TEĀTRA FESTIVĀLS HOMO NOVUS 29.08.–08.09.
Pieredze, kuru labāk vienreiz pārbaudīt uz savas ādas nekā tērēt enerģiju, lai iestāstītu sev, ka tas nav man. No tā, kā Bēthovena Odu priekam pieredz nedzirdīgs cilvēks, līdz filozofes Mildas Palēvičas domu pasaulei un pastaigai pa Ķengaragu. 20 izrāžu netradicionālās vietās – ielās, purvos, galerijās, koru tribīnēs – aicina iemācīties par dzīvi (un nāvi) vēl kaut ko.
ANNES FRANKAS DIENASGRĀMATA LIEPĀJAS TEĀTRIS. REŽISORE LAURA GROZA
Ebreju pusaudzes Annes Frankas dienasgrāmata tiek uzskatīta par vienu no pasaules populārākajām grāmatām. Jebkuras valsts lidostas grāmatnīcā viņas sejiņa jūs jau sagaidīs. Latvijā holokausta atmiņai ir kinozinātnieces Valentīnas Freimanes, bet pasaulē – Annes Frankas balss. Lauras Grozas ideja interpretēt Frankas dienasgrāmatu ir drosmīga un intriģējoša.
MELNAIS PIENS. JAUNAIS RĪGAS TEĀTRIS. REŽISORS ALVIS HERMANIS
Pēc 15 gadiem JRT repertuārā atgriežas atjaunināta versija. Prieks poētiskā teātra un smeldzīgas nostalģijas cienītājiem. Aktieri vasarā ir ievākuši jaunus dokumentālus stāstus. Tumšas naktes, zaļas zāles miglā ganīsies bullītis Vilis Daudziņš un viņa govju daiļavas – Elita Kļaviņa, Sandra Kļaviņa, Jana Čivžele, Kristīne Krūze, Aminata Grieta Diarra.