Neskatoties uz dažādu Latvijas politiķu un ekonomisku izteikumiem par "ekonomikas atveseļošanās pazīmēm" vai "lēnu, bet stabilu atveseļošanos", naudu skaitām krietni rūpīgāk un pērkam tikai no, kas tiešām ir nepieciešams, bet vēl svarīgāk - pērkam to, kas ilgāk kalpos un noderēs. Tas attiecas gan uz tēriņiem izklaidēm, gan uz digitālās tehnikas iegādi – tālruņiem, datoriem vai fotoaparātiem.
Saskaņā ar tirgus pētījumiem, "pēckrīzes" tirgus Baltijas valstīs sāk uzrādīt nelielu pieaugumu. Piemēram, salīdzinot ar 2009. gadu, 2010. gadā digitālo fotokameru pārdošanas apjomi Baltijas valstīs ir auguši par 4%. Interesanti, ka gandrīz pusi no visa pārdošanas apjoma nodrošina lietuvieši, kuriem seko latvieši ar 28% un igauņi ar 26% no pārdoto fotoaparātu skaita. Šie dati ir loģiski, ņemot vērā Baltijas iedzīvotāju īpatsvaru. Tomēr igauņi izvēlas dārgākas un iespējām bagātākas digitālās fotokameras, nekā pārējo Baltijas valstu kaimiņi, nodrošinot 30% no pārdotā apjoma naudas izteiksmē, kamēr Latvijas iedzīvotāji kaut pērk vairāk, bet iegādājas lētākas fotokameras un sastāda 22% no pārdotā apjoma naudas izteiksmē.
Ko izvēlas pircēji?
Kāda tad ir šobrīd, jeb 2011. gadā, vidējā pirktākā digitālā fotokamera?
Vidējā pirkuma cena: 61 lati.
Kameras izšķirtspēja: 12 megapikseļi;
Tālummaiņa: 4x, jeb 4X optiskais "zoom";
Vidējais svars: 135 grami;
Laiks, kad pērk: jūnijs un decembris.
Pērkam mazāk, bet izvēlamies "labāku mantu"
2008. gadā Baltijā digitālo fotoaparātu pārdošanas apjoms sastādīja 9,9 miljonus latu. Salīdzinot ar pirmskrīzes laiku, saskaņā ar "GfK Group" pētījumu aģentūras datiem, pārdošanas apjomi ir divreiz mazāki, taču spoguļkameras izvēlas gandrīz 10% no iedzīvotājiem, kas savukārt sastāda 38% no pārdotā apjoma naudas izteiksmē. Starp citu, vidējā pirktās digitālās spoguļkameras cena ir 774 Ls! Tā nav maza nauda "krīzes nomocītajiem" Baltijas iedzīvotājiem, kurā kopējais fotokameru pārdošanas apjoms 2010. gadā ir 4,7 miljoni latu. Izmantojot pētījumā esošos skaitļus iegūstam aptuveni 600 spoguļkameras, no kurām tad 22%, jeb 133 dažādu zīmolu spoguļkameras varētu būt iegādātas Latvijā. Iespējams, šāds apjoms izskaidro "pilnu pasauli" ar mobilo tālruņu reklāmām un praktiski neesošas SLR reklāmas.
Kamēr mobilo tālruņu tirgū skārienjūtīgs ekrāns ir teju visiem tālruņiem, izņemot tos, ko izvēlas "es tikai zvanu" veida uzņēmēji vai gados vecāki cilvēki, zīmīgi, ka digitālās kameras ar skārienjūtīgu ekrānu joprojām izvēlas salīdzinoši mazs pircēju skaits – tikai 2%. Acīmredzot šī tehnoloģija konservatīvajam Baltijas iedzīvotājam joprojām fotoaparātos nešķiet ērta un nepieciešama.
Pētījuma dati ir iegūti no 536 mazumtirdzniecības objektiem Latvijā un vairāk nekā 2000 visā Baltijā.