Eksperti: bankām tik lielas peļņas šogad nebūs.
Latvijā pēc aktīviem lielākās bankas a/s Hansabanka peļņa pērn augusi par teju 60%, trešās lielākās SEB Unibankas - par 85%, bet piektās Nordea - gandrīz divkārši. Pārējās vēl nav ziņojušas savus pagājušā gada galīgos peļņas datus, taču, kā norāda Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) vadītājs Teodors Tverijons, 2007.gads šajā sektorā bija rekordpeļņas gads visā tā vēsturē. Šajā gadā bankas, visticamāk, tik daudz, cik pērn nenopelnīs, lēš aptaujātie eksperti.
Divi iemesli
Kā norāda LKA vadītājs, banku peļņa pagājušajā gadā ievērojami kāpusi divu faktoru dēļ. Pirmkārt, kredītiestādes nemitīgi paplašina savu darbību, ko var redzēt pēc pieaugošajiem aktīviem, arī pēc galvenā ienākumu avota - izsniegto kredītu pieauguma u.c. Pēc neauditētajiem banku datiem, kredītiestāžu aktīvi pērn kāpuši pat par 38%, kredīti - par 37%, bet 2006.gadā tie auga attiecīgi par 45% un 56%. Otrkārt, tā kā izsniegto kredītu kvalitāte Latvijā ir viena no labākajām ES, bankām nevajadzēja veidot lielus uzkrājumus nedrošiem kredītiem, saka T.Tverijons. Ar teicamu atzīmi savus pagājušā gada rezultātus novērtējusi Hansabanka, Nordea filiāle iepriekšējo gadu vērtē kā veiksmīgāko savas pastāvēšanas vēsturē, bet SEB Unibankai 2007.gads bijis "interesants, taču veiksmīgs". SEB Unibankas peļņu pērn gan kāpināja gūtie Ls 19 milj. vienreizējie ieņēmumi no nekustamo īpašumu pārdošanas. Šādi ieņēmumi arī Ls 19 milj. apjomā audzēja patlaban otras lielākās - Parex bankas - 2006.gada peļņu.
Kādas ir peļņas prognozes šim gadam, par to bankas komentāros ir izvairīgas. Nordea filiāles vadītājs Valdis Siksnis noteica: "Centīsimies virzīties uz priekšu gan apjomu, gan peļņas ziņā". SEB Unibankas prezidents Ainārs Ozols prognozē, ka finanšu sektora peļņa šajā gadā nebūs tik strauja kā iepriekš.
Jāatliek uzkrājumiem
Savukārt ekonomists Andris Strazds uzskata, ka tik daudz, cik pērn bankas šogad nenopelnīs, jo jaunos kredītos bankas izsniegs mazāk, līdz ar to mazināsies to komisijas ieņēmumi, bet citi pakalpojumi to nekompensēs. Arī pašas bankas atzīst, ka kreditēšana turpinās samazināties, taču vēlams, lai tā šajā gadā nenoslīdētu zemāk par 20-25%. "Tāpat, pēc A.Strazda sacītā, turpinās kāpt darba algas, kas bankām ir būtisks izmaksu postenis. Vēl, pasliktinoties kredītņēmēju maksātspējai, bankām nāksies atlikt vairāk naudas uzkrājumiem "sliktajiem" kredītiem, kas, pēc ar ekspertu sacītā, agri vai vēlu pieaugs. "Bankas būs spiestas vairāk līdzekļu atlicināt nedrošiem parādiem, un šādu uzkrājumu veidošana samazinās peļņu," saka T.Tverijons.