Par baumām, ka Latvijas “Swedbank” (iepriekš – “Hansabanka”) radušās finanšu problēmas un pat tiek runāts par dienu, kad tā bankrotēs, otrdien vēstīts laikrakstā Dienas Bizness (Db). “Swedbank” vadītājs Māris Avotiņš gan laikrakstā publicētā intervijā norāda, ka baumām nav pamata, piesaucot arī virkni to apliecinošu rādītāju.
Vaicāta, vai FKTK ir signāli par situācijas pasliktināšanos attiecībā uz kādu citu Latvijas finanšu tirgus dalībnieku, viņa norādīja, ka pamats jebkādiem signāliem no FKTK viedokļa nevar būt baumas, bet gan tikai un vienīgi fakti, kas iegūti, pamatojoties uz likumā noteiktajiem tirgus dalībnieku finanšu pārskatu rādītājiem. Šādu rādītāju, kas signalizētu par situācijas pasliktināšanos, FKTK rīcībā neesot.
Komisijas vadītāja atturējās komentēt, kāds varētu būt šādu baumu rašanās iemesls, piekrītot gan, ka tādas baumas situāciju zināmā mērā var destabilizēt, līdzīgi kā tas bija ar nepamatotajām baumām par lata devalvāciju. FKTK aicina iedzīvotājus lēmumus pieņemt, vadoties pēc faktiem un finanšu rādītājiem, nevis ietekmējoties no baumām.
Turklāt komisija atgādina, ka visu veidu noguldījumiem visās valūtās garantētā atlīdzība ir līdz 20 000 eiro vienā bankā, un FKTK nodrošina līdzekļu uzkrāšanu noguldījumu garantiju fondā, noguldījumu garantiju fonda pārvaldīšanu un garantētās atlīdzības izmaksu.
I.Krūmane skaidro, ka būtiskākie banku stabilitāti raksturojošie rādītāji ir likviditāte un kapitāla pietiekamība.
Pēc viņas vārdiem, Latvijas banku likviditāte jeb spēja savlaicīgi un bez zaudējumiem izpildīt saistības pret noguldītājiem sasniedz 50,7% pie prasītajiem 30%, tādēļ nekādi papildu pasākumi sistēmas likviditātes paaugstināšanai nav nepieciešami. Ja tomēr rastos tāda situācija, ka ir jāpaaugstina Latvijas finanšu tirgus likviditāte, centrālajai bankai resursi ir pietiekami, norāda FKTK.
Savukārt pašu kapitāls visām Latvijas komercbankām pārsniedz minimālo kapitāla prasību, liecina komisijas dati. Kopumā banku sistēmā šis pārsniegums ir 615 miljoni latu jeb 52%, bet, ņemot vērā pērn jau gūto peļņu, šis kapitāla “buferis” ir 772 miljoni latu jeb 65%.
Arī M.Avotiņš intervijā Db stāta par vairākām lietām, kas svarīgas banku stabilitātei. Kā vienu no tām viņš nosauc pašu kapitālu – cik īpašnieki iemaksājuši un cik banka pati nopelnījusi. “Ja ir pietiekams pašu kapitāls, tad jebkādos turbulentos ūdeņos var izstūrēt cauri,” norāda M.Avotiņš, piebilstot, ka “Swedbank” gadījumā pašu kapitāls ir tikpat liels, cik nākamajiem diviem konkurentiem kopā.
Otrs svarīgs kritērijs bankas darbībai ir bankas likviditāte, kas bankai ir virs 40%. “Visbūtiskākais ir tas, ka likvīdo aktīvu apjoms ir gandrīz tikpat liels, cik ir pieprasījuma depozīti. No šāda viedokļa bankas likviditātes pozīcija ir viena no stiprākajām, kāda jebkad bankai bijusi,” saka “Swedbank” vadītājs.
Viņaprāt, svarīgi ir arī tas, kā Latvijas “Swedbank” būvē kredītportefli, kas ir pietiekami liels. Proti, lielu daļu no tā banka ir finansējusi ar aizņēmumiem no mātes bankas, kura tālāk finansējas finanšu tirgos. Pirmās lielās summas par sindicētiem kredītiem bankai jāsāk atmaksāt pēc diviem gadiem, un tas arī esot mirklis, kad liela daļa no “Swedbank” izsniegto kredītu pamatsummām tiek dzēstas.
2010.gada septembrī bankai jāatmaksā virs 300 miljoniem latu, bet līdz tam divu gadu laikā ir nelielas atmaksas.
“Trešā lieta, kas jebkurai bankai ilgtermiņā ir svarīgi, lai bizness ir pelnošs. Kā mēs to darām – mums ir viens no labākajiem ienākumu rādītājs pret izdevumiem,” piebilst “Swedbank” vadītājs.
Latvijas “Swedbank” ir Zviedrijas “Swebank” meitas uzņēmums. Zviedrijas valdība, atzīstot, ka finanšu tirgos ir nopietna situācija, otrdien paziņojusi, ka tās rīcībā ir instrumenti, lai palīdzētu grūtībās nonākušajām finanšu institūcijām, ziņo Bloomberg.
Diena iepriekš rakstīja, ka laikā no pagājušā gada septembra līdz šī gada septembra beigām “Swedbank” akciju vidējā cena nokritās vairāk nekā uz pusi, un lielākās bažas bija saistītas ar bankas lielo līdzdalību Baltijas valstu tirgū.
Pirmdienas laikā “Swedbank” akciju cena saistībā ar notikumiem ASV, proti, investoru skeptisko attieksmi pret ASV glābšanas plānu, samazinājās par 18,5%, bet jau otrdien tās atguvās, sasniedzot 7,9% pieaugumu.