Kā bija gaidāms, bāzes dēļ pieauguma temps salīdzinājumā ar 3. ceturksni bija zemāks. Respektīvi, aizpērn šajā laika periodā ekonomika jau uzrādīja atdzīvošanās apliecinājumus, bet atsevišķās nozarēs 2017. gada otrajā pusē veikums bija nepārliecinošs. Tas izteikti attiecas uz tendencēm nerezidentu finanšu sektorā, lauksaimniecībā, kā arī ostās un dzelzceļa pārvadājumos. Ātrais novērtējums liecina, ka sparīgākais kāpums bija būvniecībā – 21%. Apstrādes rūpniecības apjomi pieauga par 4%, pakalpojumi par 4%, tai skaitā mazumtirdzniecībā par 5%.
Ekonomikas 4. ceturkšņa rādītāji turpina priecēt, un šis gads nebūs izņēmums.
Straujš pieaugums turpināsies būvniecībā gan ieplūstošo Eiropas Savienības (ES) fondu dēļ, gan arī strauju privāto projektu īstenošanas dēļ.
Pateicoties labvēlīgai iekšējai un ārējai konjunktūrai, izaugsme turpināsies arī apstrādes rūpniecībā, kaut kāpums būs nedaudz zemāks par pērn iespēto. Turpinās augt arī kopējais eksports (pakalpojumi un preces), kaut gribētos redzēt straujāku izaugsmi nekā pērn. Reālajā izteiksmē, pieauguma temps trijos ceturkšņos ir bijis salīdzinoši viduvējs – 4,3%. Šogad līdz ar noskaņojuma uzlabošanos un tālāku pirktspējas nostiprināšanos, ir visi apstākļi straujākam patēriņa kāpumam.
Nenoteiktība šogad saglabāsies saistībā finanšu sektorā, galvenokārt iespējamo nerezidentu plūsmu dēļ, kaut kreditēšanas apjomi turpinās palielināties. Arī tranzīta sektorā (ostas un dzelzceļš) var saglabāties mīnusi.
Intriģējošākais šogad būs vērot nodokļu reformas ietekmi uz uzņēmēju uzvedību un to, cik raiti pildīsies budžets. Pašreizējais uzrāviens radīs jaunus bezrūpības un apmierinātības iedīgļus. Taču tas jāuztver kā avanss tālākajiem gadiem, kad, visticamāk, izaugsme noplaks un nāksies būtiski revidēt budžeta prioritātes, ko diktēs ES fondu apjomu un nosacījumu izmaiņas.
Lielākie izaicinājumi ekonomikā saistās ar darba tirgu – darbinieku pieejamība un to kvalitāte, kas radīs papildus spiedienu uz algām. Tas nozīmēs nepieciešamību arvien aktīvāk strādāt pie ražīguma kāpināšanas, lai noturētu izmaksu spiedienu un konkurētspēju. Tas, ņemot vērā situāciju, notiks arī piespiedu kārtā. Tomēr daudzviet tam būs pretestība un tiks meklēti vienkāršoti risinājumi, piemēram, aktīvi iestājoties par darbinieku imigrāciju. Tāpat, sekojot IKP pieaugumam, jautājums par pieaugošā materiālā labuma nonākšanu visos sabiedrības slāņos būs īpaši aktuāls. Latvijas IKP izaugsmes prognoze šim gadam ir 4,1%.
ļuļa