Viņš norādīja, ka šogad septiņos mēnešos Latvijā ir "iepumpēti" par 1,3 miljardiem latu vairāk nekā piesaistīts noguldījumos. "Tas mūsu ekonomikai ir ļoti daudz," atzina baņķieris.
Kargins skaidroja - ja paraugās uz attiecību starp banku piesaistītajiem noguldījumiem un izsniegtajiem kredītiem, ļoti uzskatāmi var redzēt, kuras ir tās bankas, kas Latvijas ekonomikā būtiski "iepumpē" naudu, kura aizņemta no ārzemju mātesbankām, un tādējādi arī veicina inflāciju.
"Piemēram, šogad septiņos mēnešos "DnB NORD Banka" ir izsniegusi kredītus 222 reizes vairāk nekā spējusi piesaistīt noguldījumus. "Hansabanka" šogad ir piesaistījusi noguldījumos 122 miljonus latu, bet izsniegusi kredītos - 546 miljonus. Gandrīz četrarpus reizes vairāk! "SEB Latvijas Unibanka" arī faktiski ir izsniegusi divas reizes vairāk kredītu, nekā piesaistījusi noguldījumos. Kur tā ir ņēmusi 150 miljonus?" viņš stāstīja.
Kargins pauda viedokli, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijai un Latvijas Bankai būtu jāpievērš uzmanība šai problēmai. "Latvijas ekonomika ir pietiekami maza, un lielie spēlētāji var to ietekmēt. Pārsvarā zviedri pavasarī teica, ka samazinās kreditēšanas tempus, lai rūpētos par mūsu ekonomiku. Taču realitātē nekas tāds nav noticis. Naudas iepludināšana notiek ļoti straujos tempos, un, protams, tā uzkurina inflāciju. Šie, manuprāt, ir galvenie cēloņi inflācijas kāpumam," viņš sacīja.
FKTK Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ieva Upleja aģentūrai BNS norādīja, ka ekonomiskos ierobežojumus nosaka nevis kāda valsts iestāde, bet gan likumdevējs, turklāt likumdevējam jāievēro, ka ir vairāki ekonomiskie ierobežojumi, kurus regulē Eiropas Savienības tiesības, un nacionālie tiesību akti nevar būt ar tiem pretrunā.
"Šajā gadījumā jāņem vērā, ka viens no Eiropas Ekonomiskās zonas pamatpostulātiem ir brīva kapitāla plūsma un kādu ekonomisku ierobežojumu noteikšana tai būtu praktiski neiespējama, nepārkāpjot ES tiesības," skaidroja Upleja.
Viņa arī atzina, ka ekonomiskie normatīvi, kuru ievērošanu uzrauga FKTK, nav vērsti uz naudas masas regulēšanu ekonomikā, bet gan uz banku finanšu stabilitāti. "FKTK neuzskata, ka banku stabilitātes nodrošināšanai būtu jāievieš papildu ekonomiskie normatīvi. Savukārt ekonomisko problēmu, piemēram, inflācijas ierobežošanas risināšana ar administratīvām metodēm šādā situācijā ir vairāk nekā apšaubāma, kaut vai tādēļ, ka visas ES bankas var sniegt pārrobežu pakalpojumus Latvijā," teica Upleja.
Pēc Latvijas Komercbanku asociācijas datiem, Latvijas banku izsniegto kredītu apjoms šogad septiņos mēnešos palielinājās par 23,6% jeb 2,564 miljardiem latu un jūlija beigās bija 13,437 miljardi latu. Savukārt banku piesaistīto noguldījumu apjoms (ar tranzītfondiem) pieauga par 16,4% jeb 1,274 miljardiem latu un jūlija beigās bija 9,035 miljardi latu. Latvijas banku skandināvu īpašnieces iepriekš ir paziņojušas, ka īstenos piesardzīgāku kreditēšanas politiku.
"Parex banka" augusta beigās bija otrā lielākā Latvijas banka pēc aktīvu apjoma. Tās lielākie īpašnieki ir bankas vadītāji Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis.