Pieticīgais patērētāju noskaņojums laikā, kad pieaug nodarbinātība un mājsaimniecību ienākumi, sekmē pozitīvas izmaiņas mājsaimniecību finansēs, uzrādot uzkrājumu pieaugumu, secināts SEB Baltijas Mājsaimniecību finanšu apskatā.
Pēc SEB bankas Igaunijā mājsaimniecību ekspertes Trīnas Messimas domām pieticīgais patērētāju noskaņojums laikā, kad pieaug nodarbinātība un mājsaimniecību ienākumi, visticamāk, ir skaidrojama ar to, ekonomikas eksperti ir būtiski mazinājuši ekonomikas attīstības prognozes Baltijas valstīs, ko izraisīja parādu krīzes attīstība Eiropā.
Kā secināts Baltijas mājsaimniecības apskatā, piesardzīgais mājsaimniecību noskaņojums Igaunijā sekmē uzkrājumu veidošanu finanšu institūcijās.
Salīdzinot Baltijas valstu mājsaimniecību veiktos uzkrājumus un finansiālās saistības, Igaunijā mājsaimniecības ir izveidojušas lielākos uzkrājumus un tām ir arī augstākais aizdevuma līmenis uz vienu iedzīvotāju, Lietuvas mājsaimniecībās pastāv viszemākā aizņēmumu/uzkrājumu proporcija, jo uzkrājumi uz vienu cilvēku ir augstāki par aizdevumiem uz vienu cilvēku, savukārt Latvijas mājsaimniecībām ir zemākais noguldījumu līmenis finanšu institūcijās, taču to pašu nevar teikt par aizdevumu apjomu uz vienu cilvēku.
"Skaidrs, ka ne katra privātpersona veic uzkrājumus. Izdalot finanšu iestādēs uzkrātos noguldījumu apjomus ar uzkrājumus veidojošo cilvēku skaitu, var secināt, ka Latvijā ir salīdzinoši mazāk noguldītāju nekā Lietuvā un Igaunijā, bet šie noguldītāji ir uzkrājuši daudz lielākas summas," skaidro SEB bankas Lietuvā ģimenes finanšu eksperte Julita Varanauskiene.