K.Klausens piekrīt, ka valdība būtu varējusi agrāk stimulēt gaisa izlaišanu no ekonomikas burbuļa, taču atzīst, ka "vienmēr ir viegli runāt pēc tam". Viņš arī uzsver, ka, pateicoties straujajai izaugsmei, notikušas arī daudzas labas lietas, piemēram, uzlabojies dzīves līmenis. "Grūti teikt, cik ilgi tas vilksies, taču vismaz gadu būs ļoti lēna vai pat negatīva izaugsme," par tālāko baņķieris.
K.Klausens uzskata, ka var mācīties gan no buma, gan no lejupslīdes laikiem — "ir grūti iekrāt sliktākos laikos, bet cilvēki saprot, ka uzkrājumiem ir jābūt".
Baņķieris pauž viedokli, ka pasaules finanšu krīze pašlaik ir augstākajā punktā, tirgum trūkst kapitāla. "Kamēr tas parādīsies, paies vēl kāds laiks. Taču nav ziņu par jauniem zaudējumiem. Mēs esam kapitāla trūkuma posma vidū, kas, protams, ietekmē ekonomiku. Tai bremzējoties, nāk otrs zaudējumu vilnis — paredzamie zaudējumi."
Viņaprāt, lielie ASV banku zaudējumi noveduši pie ticības zuduma finanšu sektoram, ko ir svarīgi atjaunot: lai būtu pietiekams kapitāls, bankas atgrieztos pie pamatbiznesa, risku novērtējums būtu adekvāts. "Tas ir svarīgi arī ekonomikai kopumā."
Uz Lietišķās Dienas jautājumu, kad pasaulē atsāksies izaugsme, K.Klausens atbild: "Burbulis ir jāizlaiž, to var izdarīt, teiksim, triju gada laikā, tad tas būs mazāk sāpīgi, vai, teiksim, gada laikā, bet sāpīgāk. Diemžēl mēs precīzi nezinām, cik liels ir burbulis. Domāju, ka nākamgad vēl būs ļoti vāja izaugsme. Dažas valstis "iet lejā" ātrāk, un tās arī būs pirmās, kur atsāksies izaugsme."