Gan I.Feiferis, gan Parex bankas valdes pārstāvji preses konferencē pauda pārliecību, ka Parex bankas klientiem nav pamata satraukumam par finanšu situāciju, jo banka turpinās strādāt un tiks pielietoti dažādi finanšu instrumentu, lai stabilizētu Latvijas finanšu situāciju.
“Mūsu bankas klientiem šobrīd ir radīta visdrošākā situācija, kāda vien Latvijā ir iespējama,” izteicās Parex bankas valdes loceklis Arnis Lagzdiņš. Gan viņš, gan bankas valdes locekle Līga Puriņa noraidīja jebkādas bažas par bankas finanšu stabilitāti un aicināja bankas klientus un naudas noguldītājus saglabāt bankai uzticību. Abi valdes locekļi arī informēja, ka banka pirmdien turpinās strādāt kā parasti un nodrošinās visus līdz šim veiktās finanšu operācijas. Tiesa, L.Puriņa atzina, ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņems lēmumu par ierobežojumiem, banka to pildīs. Vai šāds lēmums varētu būt, L.Puriņa nemācēja atbildēt.
Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis uzsvēra, ka šis ir ļoti atbildīgs valdības lēmums, lai stabilizētu situāciju, bet vienlaikus uzsvēra, ka ilgtermiņā valsts neplāno saglabāt Parex bankas akcijas. Pēc viņa teiktā, jau tuvākajās dienās būs priekšlikums Hipotēku bankai uzsākt stratēģiskā investora meklēšanu. Viņš tāpat, kā Hipotēku bankas pārstāvji uzsvēra, ka lēmums pārņemt Parex banku nav nekas unikāls, tas noticis atbilstoši Eiropas Komisijas (EK) vadlīnijām, lai nodrošinātu valsts tautsaimniecības stabilitāti.
Lai darījums varētu notikt, vispirms valdībai ir jāsaņem EK atļauja. Pēc M.Bičevska teiktā, EK atbilde varētu būt zināma jau pirmdien. Ja tā būs pozitīva, tad viņš prognozēja, ka darījums varētu tikt pabeigts divu nedēļu laikā. Tad arī tiks izlemts par izmaiņām Parex bankas vadībā. No M.Bičevska teiktā izrietēja, ka līdzšinējie bankas īpašnieki Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis tiks nomainīti, taču abi saglabās vietu bankas jaunajā valdē. Tas tiek darīts, lai nodrošinātu bankas sadarbību ar klientiem Austrumos.
Atbildot uz jautājumu, vai abi bankas lielākie līdzīpašnieki ar saviem īpašumiem arī iesaistīties bankas finanšu situācijas stabilizēšanā, gan I.Feiferis, gan A.Lagzdiņš informēja, ka V.Karginam un V.Krasovisckim piederošie īpašumi — akcijas, kustamie un nekustamie īpašumi, tiks ieķīlāti.
M.Bičevskis arī uzsvēra, ka V.Krasovickis un V.Kargins ir parakstījuši līgumu, kurā viņi apstiprina, ka abiem nav pretenziju pret darījumu un, ka viņi uzņemas pilnu atbildību par saistībām, kas uz valdības lēmuma brīdi nav uzrādītas bankas bilancē. Tādējādi valsts ir nodrošinājusies, ka līdz brīdim, kad Parex bankas kontrolpakete nonāk Hipotēku bankas īpašumā, no bankas nebūs aizplūduši vēl papildus aktīvi.
Gan M.Bičevskis, gan Parex bankas un Hipotēku bankas vadītāji aicināja nevilkt paralēles ar līdzšinējām banku krīzēm, kas ir notikušas Latvijā, īpaši ar Bankas Baltija bankrotu. L.Puriņa uzsvēra, ka galvenā atšķirība «ir tā, ka mēs esam Eiropas Savienībā un, ka šis darījums tiek veikts saskaņa ar EK vadlīnijām par valsts atbalsta sniegšanu finanšu krīzēs dēļ grūtības nonākušajam bankām.» Viņa arī uzsvēra, ka «bankai nav maksātspējas problēmas» un noraidīja, bažas, ka Parex banka būtu zaudējusi aktīvus.
No M.Bičevska, arī I.Feifera teiktā izrietēja, ka jau tuvākajās dienās tiks pārskatīti bankas izdevumi un lemts par atteikšanos no dažādiem, ar finanšu operācijām nesaistītiem, izdevumiem. Pārskatīta tikšot arī bankas vadības atalgojumu, prēmiju un bonusu sistēma. Uz Parex banku attieksies izdevumu ierobežojumi, un «jostas tiks savilktas visiem», teica M.Bičevskis.
I.Feiferis arī norādīja, ka Hipotēku banka nepārņems Parex bankas vadību, «mūsu uzdevums ir kontrolēt šo procesu, operatīvajā Parex darbībā mēs neplānojam iejaukties.» Vienlaikus viņš arī īpaši uzsvēra, ka «saskaņā ar LR likumdošanu mūsu saistības ir nošķirtas, tas ir pirkšanas darījums. Parex bankas riski netiks pārnesti uz Hipotēku banku.»
Jau vēstījām, ka sestdien valdība nolēma pārņemt Parex bankas akciju kontrolpaketi 51% apmērā. Tas tiks darīts ar Hipotēku un zemes bankas starpniecību.
(papildināta, sākot ar 6.rindkopu)