W.Olsen&Partners veiktā finanšu un juridiskās nozares ekspertu aptauja. Speciālisti piekrīt, ka patēriņa kredīta noformēšana notiek salīdzinoši vienkārši un ka pirms vairākiem gadiem šajā sfērā bijušas vērojamas arī nelikumības un apšaubāma rīcība. Taču tirgus ekonomikas un nozares attīstība veicinājusi šo aspektu sakārtošanu. Galvenie ekspertu secinājumi īsumā:
- kredītiestādes iekasē tikai tos maksājumus, kas ir atrunāti līgumā;
- ikvienam kredītņēmējam ir iespēja iepazīties ar līgumu. Novērojama tendence, ka klienti paši to nevēlas darīt;
- kredītņēmēji nav izmisuši cilvēki, kas neapzinās, kādu lēmumu pieņem. Tie ir cilvēki, kas vēlas iegādāties preci vai pakalpojumu tūlīt, nekrājot šim mērķim naudu;
- atvieglot kredīta saņemšanas procesu ir nevis kredītsniedzēja, bet gan klienta interesēs, jo tādā veidā kreditors uzņemas lielāku risku;
- patēriņa kredītu procentu likmes ir atbilstošas Latvijas ekonomiskajai situācijai un riskam, ko uzņemas kredītdevējs;
- parādu piedziņa notiek likumā noteiktā kārtībā, bez spēka paņēmieniem, izmantojot speciāli izstrādātas likumīgas procedūras;
- kredītņēmējam pašam ir jāuzņemas atbildība par to, vai viņam aizņēmums ir nepieciešams un vai to būs iespējams atgriezt.
Drīkst iekasēt tikai tos maksājumus, kas ir atrunāti līgumā
„Ir dzirdēti nostāsti par to, ka patēriņa kreditētāji mēdz iekasēt no klientiem summas, kuras nav atrunātas līgumā, un ir vienkārši paņemtas „no zila gaisa”. Šādai rīcībai nav nekāda juridiska pamatojuma. Ja jūsuprāt kredītdēvējs pret jums izturas negodīgi, ir vērts konsultēties Patērētāju tiesību aizsardzības centrā vai arī vērsties tiesā”, iesaka AS „Baltijas Izaugsmes Grupa” (BIG) valdes priekšsēdētājs Juris Pūce. Zvērināts advokāts Valērijs Ickevičs precizē, ka kredīta nemaksātājam jāņem vērā, ka gadījumos, kad piedziņu veic tiesu izpildītājs, viņam būs jāsedz tiesu izpildītāja izdevumi, lai arī tie nav atrunāti līgumā, taču šādu praksi regulē likumdošana.
„Parādniekam jārēķinās, ka visus zaudējumus, kas kreditoram radušies aizņēmēja saistību nepildīšanas dēļ, tai skaitā tiesas izdevumus, var piedzīt papildus. Protams, šeit būtu svarīgi ievērot ne tikai likumību, bet arī samērīgumu,” norāda parāda piedziņas kompānijas „Creditreform Latvija” valdes loceklis Māris Baidekalns.
Kad parāda piedziņa notiek tiesas ceļā, finanšu pakalpojumu sniedzējam labvēlīgā tiesas sprieduma gadījumā parāda piedziņu veic zvērināts tiesu izpildītājs. Dažos gadījumos finanšu pakalpojumu sniedzēji vienojas ar piedziņas komersantiem, slēdzot cesijas vai pilnvarojuma līgumus, kas par attiecīgu samaksu, ko piedziņas komersantam maksā pats finanšu pakalpojuma sniedzējs, sniedz prasību tiesā kreditora vārdā. „Piedziņas komersantiem nav tiesību prasīt savu izdevumu atlīdzību no parādnieka! Diemžēl daži piedziņas komersanti pārkāpj šo noteikumu un prasa no parādniekiem ne vien parādu kreditoram, bet arī maksu par savu darbību,” novērojis zvērināts advokāts Valērijs Ickevičs. Banku augstskolas biznesa un finanšu pētniecības centra valdes priekšsēdētājs Andris Nātriņš uzsver, ka nevar veikt patvaļīgu piedziņu par to, kas nav pateikts līgumā un ko neparedz Civillikums. Turklāt pastāv vēl vairākas instances, piemēram, ombuds un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, kuras aizsargā klientu atbilstoši speciālam regulējumam tajos gadījumos, kad līgums ir noslēgts uz apšaubāmiem nosacījumiem un no klienta mēģina piedzīt vēl kādas nesaprotamas komisijas vai soda sankcijas.
Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) direktore Baiba Vītoliņa stāsta par patērētāju tiesībām. „Patērētājiem ir tiesības saņemt pilnīgu un patiesu informāciju par pakalpojumu, tā cenu un maksājumiem, kas patērētājam ir jāveic. Viņam ir tiesības uz to, ka līgumā tiek ietverta visa normatīvajos aktos noteiktā informācija, kā arī uz taisnīgiem, skaidriem un saprotamiem līguma noteikumiem. Viņš ir tiesīgs maksāt tikai kreditēšanas līgumā norādītos maksājumus. Ja kreditēšanas līgumā sniegta maldinoša informācija par gada procentu likmi vai citām izmaksām vai gada procentu likme nav aprēķināta atbilstoši šo noteikumu prasībām, patērētājs ir tiesīgs maksāt tikai likumiskos procentus (t.i., 6% gadā). Patērētājs ir tiesīgs arī nokārtot savas kredītsaistības pirms termiņa, samaksājot procentus un citus maksājumus tikai par to laikposmu, līdz kuram patērētājs nokārto savas kredīta saistības”, tā B.Vītoliņa.
Līgumi ir pieejami, bet tos nelasa
Valsts policijas Rīgas Galvenās policijas pārvaldes (VP RGPP) Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Ints Ķuzis domā, ka lielākā problēma ir nevis līgumā neatrunātu maksājumu pieprasīšana no parādnieka, bet gan fakts, ka kredītņēmējs ne vienmēr rūpīgi izlasa līguma tekstu. „Cilvēkam vajag naudu kā ēst, viņš redz tikai veidus, kā to iegūt. Bet kas ir rakstīts līgumos, viņu nemaz neinteresē. Kad viņš nevar atdot kredītu un sāk interesēties, lasīt līgumu, tad izrādās, ka tur ir sarakstīti zili brīnumi,” novērojis Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks.
Kā pilnīgi nepieļaujamu eksperti vērtē situāciju, kad kredītdevējs neļauj iepriekš iepazīties ar līguma nosacījumiem, taču neviens no aptaujātajiem speciālistiem nezināja šādus gadījumus. „Lielākoties klientiem tiek piedāvāts standarta līguma teksts, kas tiek papildināts vai uzlabots atkarībā no konkrētā klienta. Ja klients vēlas veikt kādas papildu izmaiņas kredīta līgumā, tas tiek risināts individuāli. Ja klientam nepieciešams ilgāks laiks, lai iepazītos ar līguma saturu, tas tiek respektēts. Situācija, kad klients nav iepazinies ar līguma nosacījumiem, varētu būt tikai tādā gadījumā, ja klients pats pavirši izturējies pret kredītsaistībām, kuras uzņemas. Turklāt gan mūsu kompānijas darbinieki, gan ari citi nopietni kredītdēvēji izsniedzot kredītus vienmēr arī mutiski izskaidro būtiskākās līguma detaļas,” uzsver BIG valdes priekšsēdētājs Juris Pūce.
Rīgas Stradiņa universitātes Tiesību institūta direktors Andrejs Vilks uzskata, ka līgumos noteikti jābūt atrunātam apstāklim, kas notiek, ja kredītņēmējs zaudē darbu vai ienākumu avotu. Pēc viņa ieskatiem, līgumā jau sākotnēji būtu jābūt paredzētam, kā šādā situācijā mainās maksāšanas grafiks. „Šī punkta iekļaušana būtu korekta attieksme pret klientu, lai cilvēks var atmaksāt aizdevumu,” ir pārliecināts A.Vilks.
Auditorija nav izmisušie cilvēki
Pretēji pastāvošajam stereotipam, lielākā daļa aptaujāto ekspertu ir pārliecināti, ka patēriņa kredītu izmantotāji nav izmisuši cilvēki, kuri nonākuši finansiāla rakstura grūtībās. Speciālisti ir pārliecināti, ka šis pakalpojums tiek izmantots adekvāti tā piedāvājumam, lai vienmērīgi sadalītu maksājumus par lielākiem pirkumiem. „Tie nav izmisuši cilvēki. Tie ir cilvēki, kas nebaidās izmantot piedāvājumu, lai uzlabotu dzīvi,” norāda Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas Zinātņu institūta direktore Raita Karnīte.
RTU ekonomikas pasniedzēja Māra Kakse novērojusi, ka patēriņa kredītus lielākoties izvēlas gados jauni cilvēki, jo viņi vēlas visu un uzreiz. „Viņi grib celt māju, iegādāties jaunu mašīnu tagad un tūlīt. Vecāka gada gājuma cilvēki ir apdomīgāki un mierīgāki šajā ziņā,” secina ekonomiste.
„Creditreform Latvija” valdes loceklis M.Baidekalns arī domā, ka tēze par izmisušiem un parādos nonākušiem patēriņa kredītņēmējiem ir nepareiza. „Lielākā daļa kredītņēmēju ir pilnīgi normāli un atbildīgi pilsoņi, tikai viņiem kāda mērķa realizēšanai naudu vajag šodien, nevis rīt. Un viņi par to ir gatavi samaksāt kreditoram procentus,” ir pārliecināts M.Baidekalns. Šādu pārliecību viņam rada fakts, ka parasti savlaicīgi kredītus atmaksā 60–80% klientu atkarībā no nozares.
„Katrs klients pats pieņem lēmumu, ņemot vērā savas vajadzības un iespējas. Katra pilsoņa tiesības ir izmantot piedāvātos pakalpojumus un pamatpienākums - izpildīt līgumā noteiktos nosacījumus,” uzsver Staņislava Titova, Banku augstskolas Finanšu katedras vadītāja, piekrītot, ka kredītņēmējus nekādā gadījumā nevar uzskatīt par izmisušiem cilvēkiem.
Bez pases tomēr nedod
Eksperti ir pārliecināti, - lai arī pirmajā acu uzmetienā kredītu izsniegšanas procedūra šķiet ārkārtīgi vienkārša un atsevišķi kreditētāji pat nepieprasa pases oriģinālu, bet pietiek tikai ar kopiju, tomēr tā neapdraud nozari un sabiedrību kopumā. Patēriņa kredītu procenti ir pietiekami augsti, lai kompensētu krāpnieku vai ļaunprātīgo nemaksātāju radītos zaudējumus, norāda eksperti. Arī no likumdošanas viedokļa, kā informē I.Ķuzis, pases pieprasīšana nav obligāta. „Es varu aizdot naudu vispār bez nekā. Pases kopijas prasīšana ir vēlme liberalizēt situāciju, lai piesaistītu klientus. Tagad arī caur internetu var saņemt kredītu. Un tur vispār nekā nevajag. Risks ir tikai kredītdevēja pusē un tā ir viņa paša problēma, kā viņš nodrošinās,” saka Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks.
Tomēr lielākā daļa ekspertu kā optimālāko vērtē to kredītdēvēju politiku, kuri vienmēr pieprasa klientu pases oriģinālus. Kā norāda M.Baidekalns, gadījumos, kad aizdevums tiek izsniegts tikai uz pases kopijas pamata, tomēr rodas iespaids, ka notikusi krāpšana.
BIG valdes priekšsēdētājs Juris Pūce uzsver, ka viņa pārstāvētā kompānija vienmēr pārliecinās par kredītņēmēja identitāti, turklāt pārbauda viņa kredītvēsturi. „Ne visi kredīta pieprasījumi beidzas ar aizdevuma izsniegšanu, jo gadījumos, kad cilvēks grib aizņemties pāri savām finansiālajām iespējām, mēs atsakām kredīta izsniegšanu. Priekšstats par to, ka patēriņa kredītu bez problēmām var saņemt jebkurš cilvēks nav pamatots, jo vienmēr tiek pieprasīts pases oriģināls un katrs gadījums tiek izvērtēts individuāli”, saka J.Pūce.
Procentu likmju samērīgums
Finanšu eksperti norāda, ka patēriņa kredītu procentu likmes salīdzinot ar situāciju citās Eiropas valstīs ir lielākas, bet tās nav neadekvātas. „Es neuzskatu, ka Latvijā aizdevuma procenta likmes kredītiem mājsaimniecībām ir pārāk lielas. Aizdevumiem latos likmes pagājušajā gadā tiešām ir augušas, kas ir saistīts ar norisēm Latvijas ekonomikā un finanšu tirgū. Tomēr lielākā daļa kredītu ir izsniegti eiro, kuru procentu likmes lielā mērā ir atkarīgas no eiro naudas tirgus likmēm, bet uzcenojums klientiem jeb procentu marža pēdējos gados ir mazinājusies. Perspektīvā līdz ar eiro ieviešanas termiņa tuvināšanos arī latu procentu likmēm vajadzētu pietuvoties eiro procentu likmēm,” prognozē Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes daļas vadītāja Jeļena Zubkova.
Olga Pavuk, Baltijas Starptautiskās Akadēmijas profesore, ekonomikas zinātņu doktore, skaidro, ka Latvijā pēdējo gadu laikā patēriņa aizdevuma procentu likmes ir mainījušās. „Jebkurā gadījumā tās bija augstākas nekā attīstītajās valstīs. Un tas arī ir normāli. Valstīs ar pārejas ekonomiku ir lielāks risks nekā stabilajās un attīstītajās valstīs, tādēļ raksturīgi straujāki pieauguma tempi un augstākas likmes,” norāda ekonomiste.
Skūtgalvji parādus nepiedzen
„Vēl nesen cilvēku priekšstatos uzpeldēja ainiņa, ka pie parādnieka atbrauc skūtu jaunekļu grupa treniņbiksēs ar beisbola nūjām rokās un nopietniem nolūkiem. Šāds priekšstats bija radies pateicoties tam, ka daudzu gadu gaitā pat dažas no mūsdienās cienījamākajām bankām un kompānijām izmantoja tā saucamās „izbraukuma brigādes”, stāsta personāla atlases un apmācību kompānijas SIA „Adros Baltija” līdzīpašnieks, apmācības kursa „Parādu iekasēšanas psiholoģija” autors Mihails Džondžua, piebilstot, ka šādas brigādes eksistēja tādēļ, ka galējas ekonomiskas vai sociālas nestabilitātes gadījumos apsolījumi un pat juridiski pareizi noformēti un parakstīti līgumi negarantēja, ka aizņēmējs pildīs savas saistības pret kreditoru. „Organizācijas un arī privātpersonas centās aizsargāt savu naudu par jebkuru cenu un šim nolūkam izmantoja arī „sportistus” un bandītus,” atceras M.Džondžua.
„Creditreform Latvija” valdes loceklis Māris Baidekalns skaidro, ka šodien parādu piedziņas process balstās uz precīzi izstrādātām procedūrām – rakstiskiem un telefoniskiem atgādinājumiem, aicinot parādnieku nokārtot savas saistības pēc iespējas īsākā termiņā. Ja parādnieks ignorē atgādinājumus maksāt parādu, tad tiek celta prasība tiesā.
VP RGPP Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks I.Ķuzis priekšstatu par parādu piedziņas bandītiskajām metodēm saista ar faktu, ka bieži aizņēmumi notiek starp privātpersonām un tad parāda atgūšanas iespējas un mehānismi nav tik vienkārši. Policijai ir zināmi gadījumi, kad savstarpēju parādsaistību kārtošanai privātpersonas ir izmantojušas spēka pozīcijas. „Ir liels cilvēku skaits, kas nespēj atdot parādus, un tas pieaug. Iedomājaties, ka pie jums atnāk tuvs paziņa vai draugs un lūdz naudu. Jūs iedodat, jo redzat, ka cilvēkam klājas ļoti slikti, un Jūs uzticaties – nauda tiek aizdota bez parādzīmes, bez jelkādiem dokumentiem. Bet cilvēks neatdod. Ko jūs darīsiet? Uz policiju nāksiet? Tā nav krimināllieta, bet jūsu savstarpējā problēma, kuras risināšanā policijai nav pamata iejaukties,” skaidro I.Ķuzis.
Iemesls, kādēļ patēriņa kredītu izsniedzējkompānijām nav izdevīgi un saprātīgi ķerties pie apšaubāmām kredītu atgūšanas metodēm, M.Džondžua skaidro ar apstākli, ka likumdošana ir mainījusies. „Daudzi cilvēki deviņdesmito gadu beigās nonāca cietumos par to, ka centās atgūt parādus. Šāda rīcība tiek klasificēta kā izspiešana, un, ja „kreditora palīgam” kāds palīdz, tad kā organizēta noziedzība. Jābūt juridiski labi izglītotam, lai nodarbotos ar parādu atgūšanu „izbraukumos”, secina SIA „Adros Baltija” līdzīpašnieks.
Tajā pašā laikā jāatceras, ka kredītņēmējiem ir noteikti pienākumi. „Patērētājam ir pienākums atmaksāt saņemto aizdevumu un par aizdevuma lietošanas laiku aprēķinātos procentus. Viņa pienākums ir arī sniegt patiesu informāciju kredīta devējam par citām savām saistībām un citu informāciju, kas varētu ietekmēt patērētāja spēju nokārtot savas kredītsaistības un izvērtēt patērētāja kredītspēju”, informē PTAC direktore Baiba Vītoliņa.
Kredītu bums turpināsies
Eksperti ir pārliecināti, ka patēriņa kredītu pieprasījums turpināsies, tādēļ sabiedrībai ir jābūt gatavai adekvāti izkalkulēt savas iespējas. „Cilvēki pašlaik ņem ātros kredītus, lai uzlabotu savu dzīvi, risinātu sadzīves jautājumus, aizbrauktu ceļojumā uz Ēģipti utt. Cilvēku dzīves līmenis būtiski no tā neuzlabosies, bet kredīts būs jāatmaksā, turklāt piedāvājums turpinās palielināties,” skaidro A.Vilks. Šie apstākļi varētu arī provocēt, ka palielināsies nelikumīgo un krāpniecisko darbību skaits kredītjomā.
Pēc Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieka domām, starp kredītiestāžu klientiem ir arī tādi cilvēki, kas šos pakalpojumus izmanto ļaunprātīgi. „Iepriekš patēriņa kredītus varēja saņemt konkrētas preces iegādei, taču, piemēram, televizora iegādei bija nepieciešama tikai pase, kuru krāpnieki varēja izmantot zagtu vai viltotu. Tad bija jādodas uz lombardu vai kā citādi jāmēģina preci realizēt, lai iegūtu naudu. Tagad kredītizsniedzēji piedāvā uzreiz naudu. Es domāju, ka ļoti daudzi krāpnieki ir priecīgi,” ironizē I.Ķuzis.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) komunikācijas daļa informēja, ka kopš brīža, kad, lai saņemtu kredītu virs 100 minimālajām mēnešalgām (šobrīd tie ir 16000 latu), nepieciešama VID izsniegta izziņa par nodokļu maksātāja ieņēmumiem, ir bijuši vairāki gadījumi, kad kredītiestāžu darbiniekiem ir radušās aizdomas par kredītņēmēja izziņas patiesumu un ir apstiprinājies, ka VID rīcībā esošā informācija nesakrīt ar izziņā norādīto. Visas šīs izziņas iesniegušas fiziskas personas.
Taču patēriņa kredīti būs aktuāli arī godīgajiem klientiem, kuri grib uzlabot savus dzīves apstākļus. „Būtībā inflācijas apkarošana ir pamatuzdevums, kas ir jāizdara, lai cilvēki justos droši. Un otrs, cilvēkiem ir jāapdomājas, ko viņš dara, aizņemoties naudu, jāizvērtē, kāpēc ņem kredītu un vai to vispār vajag, kā arī, vai viņš tam ir gatavs”, saka A.Vilks.
Papildus informācija:
Olga Kazaka, SIA „A.W.Olsen & Partners” projektu vadītāja
Mob. 26183386; [email protected]