Eksperti skaidroja, ka bankās un citās kredītiestādēs aizņemšanās ir daudz bezpersoniskāka, tādēļ arī cilvēki labprātāk izvēlas šo ceļu.
BIG valdes priekšsēdētājs Juris Pūce arī atzina, ka Latvijā aizņemšanās kultūra un paradumi sāk attīstīties un tuvāko triju četru gadu laikā varēs runāt par saprātīgu un sabalansētu kredītu kultūru.
Aptaujā noskaidrots, ka vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju pēdējo divu gadu laikā saskārušies ar situāciju, ka pietrūkst naudas līdz nākamajiem regulārajiem ienākumiem, un tikai piektā daļa cilvēku šādās situācijās cenšas iztikt bez naudas aizņemšanās.
Līdzekļu trūkumu un nepieciešamību aizņemties visbiežāk izjūt finansiāli mazāk nodrošinātie iedzīvotāji, savukārt tie, kuri regulāri saņem lielākus ienākumus - augstākā vai vidējā līmeņa vadītāji, cilvēki ar augstāko izglītību un uzņēmēji -, naudas trūkumu un nepieciešamību aizņemties izjūt daudz retāk, liecina "Latvijas Faktu" veiktā aptauja.
Tā arī atklāj, ka finansiāli nodrošināto cilvēku vidū vairāk nekā puse aptaujāto nekad pēdējos divos gados nav saskārušies ar situāciju, ka pietrūktu naudas, savukārt ceturtā daļa strādnieku un tehnisko darbinieku naudas līdzekļu trūkumu izjūt regulāri. Bezdarbnieku un īslaicīgi nestrādājošo cilvēku vidū to, kam regulāri pietrūkst naudas, īpatsvars ir vēl lielāks. Līdzīgi tikai 12,6% speciālistu ar augstāko izglītību, ierēdņu un militārpersonu atzinuši, ka regulāri saskaras ar naudas trūkumu.
BIG arī vērš uzmanību uz to, ka mājsaimnieces, sievietes, kas atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, un studenti diezgan reti izjūt naudas trūkumu līdz nākamajiem ienākumiem. Dažādās sociāli demogrāfiskās respondentu grupās iegūtie rezultāti liecina, ka situācijās, kad trūkst naudas, bez aizņemšanās biežāk cenšas iztikt gados vecākie un finansiāli mazāk nodrošinātie iedzīvotāji.
Speciālisti arī prognozē, ka pamazām Latvijā mainīsies kreditēšanas struktūra un līdz ar izsniegto kredītu daudzuma kritumu pieaugs izsniegto kredītkaršu un patēriņa kredītu apjoms. "Tā kā bankas nevar kreditēt nekustamo īpašumu iepriekšējos apjomos, kredītkaršu izdošana ir kļuvusi gandrīz par pēdējo iespēju kaut ko nopelnīt ar kredītiem," uzsvēra socioloģe un "Latvijas Reitingu" direktore Irina Žemčugova, un, pēc viņas domām, līdz 50% sabiedrības izmantos iespēju saņemt kredītkarti.
"Pētījuma rezultāti arī apliecina, ka Latvijas sabiedrībai nepieciešams skaidrojošs un izglītojošs pasākumu kopums kredītkultūras attīstības veicināšanai, jo kredītresursu izmantošana ir atbalstāma un plaši izplatīta prakse visā civilizētajā pasaulē, taču vēsturiskās kredītprakses trūkums var radīt sarežģījumus savu kredītspēju izvērtēšanā," rezumējot norādīja BIG valdes priekšsēdētājs.
BIG dibināta 1996.gadā un specializējas privātpersonu kreditēšanā, piedāvājot patēriņa kredītus, kā arī kredītus pret nekustamā īpašuma ķīlu. BIG vienīgais akcionārs ir Igaunijas banka "Balti Investeeringute Grupi Pank", kas sniedz kredīta pakalpojumus visās trijās Baltijas valstīs. BIG klientu skaits Latvijā pārsniedz 40 tūkstošus cilvēku.