Laika ziņas
Šodien
Migla
Sestdiena, 21. septembris
Matīss, Modris, Mariss

Ražotāju cenas jūnijā pieaugušas par 0,8%, gada laikā - par 6%

Ražotāju cenas Latvijas rūpniecībā šā gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, palielinājās par 0,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Kopējā cenu līmeņa kāpums bija raksturīgs preču realizācijai vietējā tirgū - par 1,7%, savukārt eksportētās produkcijas cenas samazinājās par 0,4%. Ietekmīgākie cenu pieaugumi bija elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā (par 4,4%), nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā (par 1,9%), gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā (par 2,4%), koksnes un koka izstrādājumu, izņemot mēbeles, ražošanā (par 0,4%).

Ssalīdzinājumā ar 2009.gada jūniju ražotāju cenas rūpniecībā palielinājās par 6%. Iekšējā tirgū realizētās produkcijas cenas palielinājās par 2,9%, bet eksportētajai produkcijai - par 10,8%. Lielākā ietekme uz ražotāju cenu kopējo līmeni bija cenu pārmaiņām elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā (pieaugums par 6,2%), koksnes un koka izstrādājumu, izņemot mēbeles, ražošanā (kāpums par 14%), metālu ražošanā (izaugsme par 35,9%).

VIEDOKĻI

Edmunds Rudzītis, SEB bankas sociālekonomikas eksperts:

Šis ir jau septītais mēnesis, kad tiek fiksēts ražotāju cenas palielinās salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi. Savukārt gada izteiksmē ražotāju cenu pieaugumu rūpniecībā var vērot jau trešo mēnesi pēc kārtas.

Eksportētās produkcijas cenu pieaugumu ietekmējuši ārējie faktori, piemēram, resursu un izejvielu kāpums pasaules tirgos, ekonomiskās aktivitātes palielināšanās globālajā ekonomikā. Pēc vairāk nekā gadu ilguša krituma arī vietējā tirgū realizētai produkcijai jūnijā fiksēts ražotājcenu pieaugums gada laikā par 2,9%, galvenokārt tas noticis siltumenerģijas un gāzes apgādes maksas kāpuma dēļ. Šis ražotāju cenu kāpums daļēji sāks atspoguļoties arī patēriņa cenās, un rudenī gada deflāciju jau varētu nomainīt gada inflācija.

Pieaugošās neneoteiktības par eirozonas un arī globālās ekonomikas pieauguma noturību un kāpuma rimšanās pasaules resursu un izejvielu tirgos ietekmē ražotāju cenu gada pieauguma tempi eksportētajai produkcijai tuvākajā nākotnē varētu stabilizēties un pat samazināties. Savukārt vietējā tirgū ražotāju cenas jūlijā bāzes efekta dēļ varētu vēl palielināties, tomēr tālāku pieaugumu bremzēs vājais iekšzemes pieprasījums, un tuvākajā laikā atsevišķos mēnešos iespējami arī ražotāju cenu samazinājumi.

Pēteris Strautiņš, DnB NORD Bankas ekonomikas eksperts:

Ārējā ekonomiskā vide turpina iedarboties uz mūsu tautsaimniecību stimulējoši, taču jau vājāk nekā iepriekšējos mēnešos. Kaut arī eksporta produktu cenu pieaugums gada griezumā tieši jūnijā pārsniedza divciparu skaitli, tas notika labvēlīgās bāzes dēļ, salīdzinājumā ar šī gada maiju cenas ir par 0,4% zemākas. Apstrādes rūpniecības eksportēto produktu cenas gan pieauga par 0,1%, taču tas ir mazākais kāpums šogad, jo strauji samazinājušās pārtikas produktu eksporta cenas (-2,1%), lētāks varētu būt kļuvis arī metāls, bet par to datus nepublicē konfidencialitātes dēļ.

Nav sagaidāms, ka turpmākajos mēnešos eksporta cenas varētu atsākt strauju kāpumu, jo saglabājas bažas par pasaules ekonomikas atkopšanās noturīgumu. Turklāt pēc zemākā punkta sasniegšanas jūnija sākumā eiro kurss ir būtiski pieaudzis, šī iemesla dēļ arī jūlijā varētu tikt reģistrēts eksporta cenu kritums. Par laimi, jau sasniegtais eksporta cenu līmenis ir ekonomikai stimulējošs un turpmākajos mēnešos tā ietekme turpinās sildīt citus tautsaimniecības sektorus. Latvijas uzņēmumi vairāk nopelna ārējā tirgū un līdz ar to spēj vairāk investēt, pieņemt darbā cilvēkus, kas savukārt stimulē iekšzemes pieprasījumu.

Ražotāju cenas iekšējā tirgū jūnijā turpināja strauji augt gan regulējamo cenu izmaiņu dēļ, gan tāpēc, ka turpinās iepriekš notikušā eksporta cenu kāpuma stimulējošā ietekme, kā arī samazinās brīvo jaudu īpatsvars un tā lejupvērstā ietekme uz cenu līmeni.

Ražotāju cenu kāpums iekšējā tirgū arvien skaidrāk signalizē, ka patēriņa cenu turpmākās tendences būs drīzāk augšupejošas nekā lejupejošas. Tā pati par sevi nav laba ziņa patērētājiem, taču mērens cenu kāpums arī iekšējā tirgū stimulē ekonomiku, radot uzņēmumiem iespaidu, ka pieaudzis reālais pieprasījums pēc viņu pakalpojumiem, kaut arī varbūt ir pieaudzis tikai vispārējais cenu līmenis. Tas savukārt nozīmē straujāku bezdarba samazināšanos un drīzāku atgriešanos pie darba algu pieauguma. Jāņem arī vērā, ka cenu kāpums samazina nepieciešamo nākamā gada budžetā konsolidācijas apjomu, jo labvēlīgi iedarbojas uz nodokļu ieņēmumiem.

Sagaidāms, ka līdz ar eksporta cenu dinamikas maiņu bremzēsies cenu kāpums arī iekšējā tirgū, taču atgriešanās pie noturīgas deflācijas nav gaidāma un cenu kāpums gada griezumā turpmākajos mēnešos noteikti kļūs lielāks.
Šobrīd, iespējams, saistībā ar vēlēšanu tuvumu tiek vilcināti lēmumi par elektrības sadales tīklu tarifu celšanu, kas tomēr kaut kad būs jādara un var nākamgad palielināt elektrības cenas. Taču kāpums nebūs liels, vien dažos procentos mērāms. 

Krista Kalnbērziņa, Latvijas Bankas ekonomikas eksperte:

Turpinoties pēdējā pusgada tendencei, ražotāju cenu indekss arī jūnijā turpināja augt. Tas liecina par nozīmīgu spiedienu uz patēriņa cenām un mazina deflācijas tendences. Ražotāju cenu kāpumu joprojām ievērojami ietekmēja energoresursu cenas. Gaidāms, ka, naftas cenām pasaulē stabilizējoties, energoresursu cenu kāpuma ietekme uz ražotāju cenām tuvākajā laikā mazināsies. Cenu pieaugumu būtiski bremzējis cenu sarukums atkritumu apsaimniekošanā, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi bija zemākas par 17,5%.

Straujāks ražotāju cenu gada kāpums joprojām bija eksportētajām precēm, īpaši koksnei un metāliem, un to cenas turpināja kāpt arī pagājušajā mēnesī.

Ņemot vērā to, ka dabas resursu sadārdzinājums izraisījis cenu kāpumu visur pasaulē, joprojām krītošo darbaspēka izmaksu ietekmē cenu kāpums Latvijā ir zemāks nekā tās tirdzniecības partnervalstīs. Tādējādi uzņēmumu konkurētspēja ārējos tirgos turpināja uzlaboties. Lata reālā efektīvā kursa, kurš aprēķināts, izmantojot ražotāju cenu indeksu, kritums turpināja palielināties, un pēdējie pieejamie dati liecina, ka aprīlī tas bija jau par 10,3% zemāks nekā pirms gada.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Intervijas

Vairāk Intervijas


Ražošana

Vairāk Ražošana


Karjera

Vairāk Karjera


Pasaulē

Vairāk Pasaulē


Īpašums

Vairāk Īpašums


Finanses

Vairāk Finanses