Šis gads rūpniekiem var izrādīties problemātiskāks

Pagaidām turas

Ja raugāmies uz kopējiem apstrādes rūpniecības datiem, situācija vismaz šķietami ir stabila. Tomēr pēdējos mēnešos sāk iezīmēties tendence, ka dažādās nozarēs sniegums kļūst visai atšķirīgs. Šā gada pirmajā ceturksnī kopējais apstrādes rūpniecības produkcijas apjoms salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu pērn, rēķinot salīdzināmajās cenās, ir kāpis par 5%, savukārt martā salīdzinājumā ar pagājušā gada trešo mēnesi tas sasniedzis 4,7%. 

Ja raugāmies uz šiem datiem, nav iemesla runāt par situācijas pasliktināšanos, tomēr atsevišķas nianses raisa pamatu bažām, ka situācija varētu mainīties, turklāt nelabvēlīgā virzienā. Raugoties uz apstrādes rūpniecības apakšnozarēm, secināms, ka it īpaši neiepriecinoši dati ir apģērbu ražošanā, kur šā gada pirmajos trijos mēnešos salīdzinājumā ar šo pašu laika periodu pērn ir saražots par 11,4% mazāk, kā arī papīra un papīra izstrādājumu ražošanā, kur apjomi atskaites periodā sarukuši par 9,8%, vēl arī mēbeļu ražošanā (par 7,5% mazāk) un nemetālisko minerālu būvmateriālu ražošanā (kritums par 4,6%). 

Jāpiebilst, ka pēdējās divas ir izteikti cikliskas rūpniecības apakšnozares, kuru labklājība ir augšupejoša brīdī, kad tautsaimniecībai klājas labi un gan iedzīvotāji, gan uzņēmumi ir gatavi atvērt makus. Minētais vedina domāt, ka tālākā ekonomiskā un līdz ar to arī patērētāju aktivitātes izaugsme varētu būt samērā ierobežota, tas gan vairāk attiecināms uz Rietumu tirgiem, nevis, piemēram, Baltiju ar pagaidām vēl salīdzinoši augstiem izaugsmes tempiem tautsaimniecībā.
 

Koksnes dilemma

Jautājumi var rasties arī par kokapstrādi, kuras ražošanas izaugsmes tempi martā uzrādījuši samazinājumu. Gada pirmajos trijos mēnešos pret atbilstošu laika periodu pērn nozares ražošana augusi par 8%, savukārt martā pieaugums gada izteiksmē ir sarucis līdz 3,5%. 

Līdz šim kociniekus pozitīvi ietekmējušas būvniecības aktivitātes Rietumeiropā, taču, tā kā reģiona ekonomika sāk zaudēt ātrumu, arī tas var atstāt negatīvu iespaidu uz būvniecības apjomiem un galu galā uz pieprasījumu pēc Latvijas kokmateriāliem.

"Jau iepriekš varēja nojaust, ka koksnes produktu tirgu pēc ražotājiem ļoti patīkamā perioda sasniegs vēsuma vilnis, taču šajā pavasarī notikušās pārmaiņas ir bijušas krasas," situāciju komentē Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.