Diemžēl dažādu politisku un ekonomisku iemeslu dēļ (un nereti arī dažādu finanšu institūciju dāsni izdāļātu aizdevumu dēļ) ne visas valstis spēj radīt finansiālā ziņā ilgtspējīgu vidi, un, ja tā notiek ilgstoši, tad katra jauna krīze rada tām lielākas labklājības līmeņa atšķirības, salīdzinot ar veiksmīgākajām valstīm. Domājams, arī Covid-19 krīze nebūs izņēmums, turklāt tepat, Eiropā.
Latvijas Bankas ekonomiste Irēna Emīlia Švilpe aicina apzināties, ka Covid-19 krīze būtiski atšķiras no finanšu krīzes, ko piedzīvojām pagājušajā desmitgadē. ''No vienas puses, vīruss izraisīja piedāvājuma puses šoku – noslēdzot ekonomiku, lai mazinātu vīrusa izplatīšanos, daudzu nozaru uzņēmumi nevarēja turpināt savu darbību, līdz ar to strauji saruka pakalpojumu un produktu piedāvājums ekonomikā. No otras puses, ierobežojošie pasākumi tieši ietekmēja pieprasījumu – cilvēkiem paliekot mājās, samazinājās viņu tēriņi ceļojumiem, kā arī vietējos lielveikalos, restorānos un izklaides vietās. To, cik ātri atjaunosies pieprasījums, noteiks iedzīvotāju vispārējā labklājība, kā arī plaisa starp zemākajiem un augstākajiem ienākumiem,'' skaidro Latvijas Bankas eksperte.
Maksātnespējas draudi
Lai izprastu, kurām valstīm varētu draudēt lielākās problēmas, ir vērts palūkoties, kurām draud pasliktināties maksājumu kvalitāte un ir lielāki privātā un valsts sektora maksātnespējas draudi.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 18. jūnija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!