Vēl zemāks šis rādītājs, kas izteikts pirktspējas paritātes standartos (PPS), pērn bija tikai Rumānijā un Bulgārijā, veidojot attiecīgi 45% un 43% no ES vidējā līmeņa.
Lietuvā IKP uz vienu iedzīvotāju pagājušajā gadā bija 58% no vidējā līmeņa blokā, bet Baltijā labākais sniegums bija Igaunijā, kur IKP uz vienu iedzīvotāju sasniedza 65% no ES vidējā rādītāja.
No bloka jaunajām dalībvalstīm IKP uz iedzīvotāju pērn visaugstākais bija Kiprā, sasniedzot 98% no ES vidējā līmeņa.
Visas ES mērogā lielākais IKP apmērs uz iedzīvotāju pērn bija Luksemburgā – 283% no ES vidējā līmeņa. Augsti rādītāji pagājušajā gadā reģistrēti arī Nīderlandē (134%), Dānijā, Īrijā un Austrijā (visās trijās valstīs 125%), Zviedrijā (123%), Vācijā (119%), Beļģijā (118%), Somijā (116%), Lielbritānijā (113%), Francijā (107%), Spānijā (101%) un Itālijā (100%).
"Eurostat" dati arī ļauj secināt, ka Latvijas tuvināšanās attīstīto ES zemju līmenim ir apstājusies. 2009.gadā mūsu valstī IKP uz vienu iedzīvotāju bija 52%, 2008.gadā – 57%, 2007.gadā – 56%, 2006.gadā – 54%, 2005.gadā – 50%, bet 2004.gadā – 46% no vidējā ES līmeņa.
IKP uz iedzīvotāju eirostatistiķi aprēķina, izmantojot mākslīgu naudu PPS, kas izslēdz atšķirīgu valūtu kursu ietekmi.
Aprēķini tiek veikti par 27 ES dalībvalstīm, trīs Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstīm, četrām kandidātvalstīm un trim Rietumbalkānu valstīm.